Vēl līdz 23. augustam pretendenti var iesniegt dokumentus Strenču novada domē uz vakantajām sociālā darbinieka amata vietām. Jaunus sociālos darbiniekus pašvaldība meklē Jērcēnu un Plāņu pagastā un Sedas pilsētā.
Pašreizējās šā amata veicējas ir spiestas aiziet no darba, ja vien neizlemj mācīties, jo viņām savā profesijā nav augstākās izglītības.
Prasībām atbilst maz pretendentu Uz vakantajām sociālā darbinieka amata vietām Strenču novada dome izsludinājusi konkursu. Izvirzītās prasības ir: otrā līmeņa augstākā profesionālā sociālā darbinieka izglītība (var pieteikties arī studējošie), labas saskarsmes spējas un komunikabilitāte, labas prasmes darbā ar datoru.
Strenču novada Sociālā dienesta vadītāja Agnese Valdēna informē, ka līdz šās nedēļas sākumam pašvaldība saņēmusi astoņus pieteikumus. “Pretendentu vidū ir maz sociālo darbinieku. Piesakās psihologi, sociālie pedagogi, juristi, taču mums ir vajadzīgi sociālie darbinieki ar augstāko izglītību atbilstoši Labklājības ministrijas prasībām,” skaidro A. Valdēna.
Konkursā pieteikušos kandidātus izvērtēs Strenču novada dome un lems arī to, vai, piemēram, Jērcēnu un Plāņu pagastā strādās tikai viens sociālais darbinieks.
Pagaidām savu darbu turpina līdzšinējās sociālās darbinieces: Ņina Laurenoviča Jērcēnu pagastā, Dzintra Stomere Plāņu pagastā un Terēza Vainblata Sedā (viņa šobrīd ir atvaļinājumā).
Sākt studēt negrasās Ņ. Laurenoviča stāsta, ka pagaidām oficiālu darba uzteikumu nav saņēmusi, taču ir brīdināta par tā zaudēšanu augstākās izglītības trūkuma dēļ. Uzsākt studijas pensijas vecumā Jērcēnu pagasta sociālā darbiniece negrasās, bet par Labklājības ministrijas prasību par obligāto augstāko profesionālo izglītību izsakās skeptiski.
“Saeimas deputātiem, kuri spriež mūsu likteņus, vai pašvaldības deputātiem augstāko izglītību neprasa, bet sociālais darbinieks pēkšņi ir viens no izņēmumiem. Savā profesijā strādāju gandrīz 20 gadus, esmu mācījusies kursos. Tad jau drīzāk mums varēja sarīkot eksāmenu un pārbaudīt, vai tiešām neko ar tik lielu stāžu nemāku,” spriež Ņ. Laurenoviča.
Studijas negrasās uzsākt arī Plāņu pagasta sociālā darbiniece Dz. Stomere. Savā profesijā viņa nostrādājusi 17 gadus un tagad grasās mainīt darbu. “Lai iegūtu sociālā darbinieka augstāko izglītību, jāstudē četrus gadus un mācību maksa gadā ir ap 900 latu,” stāsta Dz. Stomere.
Līdzīga situācija par sociālā darbinieka profesionālo izglītību ir arī citur, piemēram, Valkas novadā. “Mūsu novadā visas tās piecas sociālās darbinieces, kurām nepieciešama profesionālā izglītība, mācās,” informē Valkas novada Sociālā dienesta vadītāja Mārīte Magone.
