Reizēm šķiet, ka šīs vasaras svelme mūs nomocījusi līdz spēku izsīkumam – ikdienas gaitās jāvelkas kā tādam piekusušam gliemezim. Reizēm šķiet, ka šīs vasaras svelme mūs nomocījusi līdz spēku izsīkumam – ikdienas gaitās jāvelkas kā tādam…
Ja vien varētu, es kalendārā septembra vietā atkal ierakstītu augustu. Priekam!
Tomēr, ja tā padomā, vasara ir viens feins gadalaiks – saulei spīdot, dzīves tumšie brīži nešķiet vairs tik melni un bezcerīgi. Diemžēl laika vecis jau klauvē pie durvīm, vēstīdams, ka drīz klāt rudens, tāpēc vēl pilnām saujām jāsteidz izbaudīt vasaras burvība.
Ja vien varētu un būtu tāda burvju nūjiņa, es kalendārā septembra vietā atkal ierakstītu augustu, aizkavēdama slapjā un nemīlīgā rudens ierašanos. Tieši augusts ir tas laiks, kad ne vien daba ir pilnbriedā, bet arī cilvēki tādi atpūtušies un omulīgi. Ko tik katrs nedara, lai aizkavētu vasaras aiziešanu – čaklākie vasaru cenšas iebāzt burkās un trumuļos – vārot ievārījumus un konservējot, marinējot un skābējot. Cits atkal tam atmetis ar roku, un dodas izbraukumos, baudīdams vasaras bezrūpību. Toties laukos nav vaļas tādai sienāža bezrūpībai, jo sācies labības novākšanas laiks.
Kā saka – katram savs, un tieši tas ir pats labākais, ka cilvēki ir tik atšķirīgi un atšķirīgs ir arī veids, kā smelties spēku un uzņemt saules enerģiju turpmākajam laikam. Ja kādam nav ideju, jāmācās no bērniem. Viens no veidiem ir peldēšanās, vēl viens – pēc lietus basām kājām izbaudīt silto peļķu atspirdzinājumu, doties izbraukumā ar velosipēdu, aiziet uz tuvējo mežu puķītēs, bet mājās atgriezties ar sauju gaileņu, kopā ar draugiem svaigā gaisā uzspēlēt ričuraču un būt bezgala laimīgiem. Redziet, nemaz nevajag tik daudz, lai iegūtu prieku.