Valkas pilsētas teritoriju uzkopj īsts darbarūķis

“Tik ražīgs rīts man reti kad ir bijis. Uzkopjot Kārļa Ulmaņa pieminekļa apkārtni, lasīju sērkociņus. Tie neizdedzināti bija jāķeksē laukā no bruģa starpām. Kastīti atradu iebāztu starp soliem. Savukārt Lugažu laukumā bija izkaisītas vairākas roltonu paciņas. Nu ko padarīsi, tāds darbs,” samierinoši teic Valkas novada Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas sētniece Rūta Kārkliņa, viena no pašvaldības Pateicības raksta saņēmējām.

Ar Rūtas tanti, kā viņu sauc tiešā darba vadītāja Alita Plūksna, tiekamies trešdienas rītā ap pulksten 7 Lugažu laukumā, kur viņai jāuzkopj teritorija ap K. Ulmaņa pieminekli. Taču pirms mūsu tikšanās sētniece jau paspējusi, kā pati saka, ar slotu un lielo šaupeli izskriet visu laukumu un savākt nomestos atkritumus, kaut viņas darba pienākumos ietilpst tīrīt tikai pusi. Uz jautājumu, kāpēc viņa uzkopj visu laukumu, Rūtas tante pasmaida un tikai nosaka: “Nav jau man grūti. Es neskatos platību, man ir svarīgi, lai viss laukums būtu tīrs un kārtīgs.” Viņa atzīst, ka Lugažu laukumu vajadzētu visu dienu pieskatīt, jo “mūždien kāds iet un nomet čipsu paku vai čupačupsa baltos plastmasas kātiņus. Tie, kas staigā ar sunīšiem, man gan saka, ka laukums ir sakopts un tīrs. Tad priecājos. Vispār cilvēki ir sirsnīgi, iet man garām un pasaka labus vārdus. Agrāk, kad laukums vēl nebija atjaunots, ravējām betona plākšņu starpas, tagad visur ir bruģis. Prieks strādāt”.

Rūtas tantei ir jau 72 gadi, no kuriem 13 nostrādāti Valkas pilsētas teritorijas sakopšanā. Nosaucot teritoriju, kurā katru dienu čakli jāstrādā, apzinos, ka tā nav nekāda joka lieta, īpaši laikā, kad jāgrābj salijušās un smagās lapas un ziemas sezonā jāšķūrē sniegs un jānokaisa ietves un laukumi. Rūtas tante rosās Tirgus ielā, Domes bulvārī, uz Gaisa tilta, teritorijā pie piemiņas akmens 1941. gadā izsūtītajiem uz Sibīriju, kas atrodas netālu no bijušās Valkas dzelzceļa stacijas, bērnudārza apkārtnē Puškina ielā 8.

“Man visā savā teritorijā patīk strādāt. Valkā daudzas dzīvojamās mājas ir renovētas, to apkārtne sakārtota. Mums, sētniekiem, arī uzreiz ir vieglāk paveikt ikdienas darbus. Uzkopjot Gaisa tiltu, jāsagrābj vēja sanestās lapas. Turpat netālu notiek ielas remontdarbi, un smagās mašīnas, braucot pāri tiltam ar mālainām un smilšainām riepām, atstāj netīrumus. Tam esmu es, lai visu sakoptu,” atzīst sētniece.

Interesējos, cikos jau sākas darba diena.

“Kad Domes bulvārī vācu ozolu lapas, sāku jau piecos no rīta. Man meita atskrien palīgā. Viņa pēc slimošanas pati gribēja vairāk būt svaigā gaisā un fiziski pavingrināties. Lapu vākšana vēl nav beigusies. Vēl dažiem kokiem tās nav nobirušas, es jau uzpasēju,” stāsta Rūta Kārkliņa.

“Daudzus gadus ielu gar manu māju uzpasē sētniece Rūta, un es allaž brīnos, cik daudz spēj padarīt viena sieviete. Agrāk viņai bija mazāka tīrāmā teritorija, tad bieži satikāmies, allaž aprunājāmies, tagad sētniecei jāapskrien vai puspilsēta, tad jāsaprot, ka viņa nevar izskriet līdzi katrai lapai. Domes bulvārī ir ozoli, kas rudenī ir īsta sodība, jo no daudzajiem kokiem sabirušās lapas sagrābt nav nekāda nieka lieta. Tad nu skatos, cik sētniecei daudz spēka un enerģijas jāiegulda, paveicot savu darbu, mums viss ir sagrābts un tīrs, bet dažs privātīpašnieks nevīžo sakopt dažus desmitus metru gar savas privātmājas žogu. Nereti sētniekus mēs kritizējam, ja laikus nav noslaucīta, nokaisīta iela, un neaizdomājamies, cik lielas teritorijas viņiem vienlaicīgi ir jāapkopj. Reizēm tā slota vai grābeklis būtu jāpaņem rokās katram, lai sajustu šī darba nozīmību un smagumu. Es priecājos, ka mūsu sētniecīte tiek atzinīgi novērtēta, viņa ir pelnījusi!” viedokli pauž laikraksta “Ziemeļlatvija” galvenā redaktore Ingūna Johansone.

Jāatzīst, mūsdienās nav daudz cilvēku, kuri, esot pensijā, strādā tik smagu fizisku darbu, kāds tas ir sētniekiem. Jautājot, kāpēc Rūtas tante joprojām strādā, viņa atbild: “Man patīk. Ir jākustas. Pašreiz vēl nevaru pateikt, cik ilgi strādāšu, bet, kamēr veselība ļaus, tikmēr strādāšu. Es neslimoju. Pirms diviem gadiem gan jutu tādu kā nespēku, sešas dienas nogulēju slimnīcā, bet tagad viss ir labi. Esmu moža un jūtos labi. Es nesūdzos, ka darbs ir fiziski smags. Pašam jāskatās, kā strādāt. Lielos, baltos maisus cenšos ar lapām nepiebāzt pilnus, jo tad pašai ir smagāk. Mums jau palīdz arī tehnika un darbabiedri. Viņi man ir labi, arī priekšnieki ir cilvēcīgi un atsaucīgi. Satiekam. Mums darbam iedot gan cimdus, gan slotas, arī vestes. Viss mums ir, nav par ko čīkstēt.”

Rūtas tante atklāj, ka viņa visu mūžu nodzīvojusi Valkā. Tagad mitinās mammas mājā, kur nekad netrūkst ko darīt. Pašai ir arī dārziņš, kur aug dārzeņi un daudzgadīgās puķes. Kartupeļus gan vairs neaudzē, tos nopelna, ejot kartupeļu novākšanas talkās. Skaidrs, ka Rūtas tantei darbs ir pirmajā vietā. Viņa stāsta, ka īpaši nemēdz atpūsties, jo “nemaz tik ļoti nepiekūstu. Televizoru skatos maz, jo dzīvoju privātmājā, kur ir daudz darba. Pati roku zemi. Es bez darba nemaz nemāku dzīvot. Tagad, atnākot no darba mājās, jau ir tumsa”.

Sarunas nobeigumā jautāju, vai Rūtas tantei Latvijas dzimšanas diena ir svētki. Viņa nedomājot atbild: “Jā. Skaļi nesvinu, bet sirdī pieminu.”

VIEDOKLIS

Valkas novada pašvaldības Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļas labiekārtošanas darbu vadītāja – dārzniece Alita Plūksna par nodaļas strādnieci Rūtu Kārkliņu:

– Rūtas tante ir klusa un ļoti apzinīga. Viņa vienmēr kaut kur savā teritorijā darbojas. Rūtu var atrast pilsētā pēc viņas riteņa, kas vienmēr ir netālu piestutēts pie kāda koka. Es viņu saucu par Rūtas tanti, jo cienu viņas nodzīvotos dzīves gadus un sirds gaišumu.

UZZIŅAI 

Valkas novada pašvaldības pasniegtie Pateicības raksti par īpašiem nopelniem komunālajā nozarē strādājošajiem:

• Edgaram Ločmelim – par pašaizliedzīgu un inovatīvu attieksmi pret veicamajiem pienākumiem;
• Dairim Ziemiņam – par operatīvu darba jautājumu risināšanu;
• Jānim Gustapam – par nozīmīgu ieguldījumu pašvaldības darbā;
• Rūtai Kārkliņai – par pašaizliedzīgu darbu 13 gadu garumā Valkas pilsētas sakopšanā;
• Jurim Jansonam – par godprātīgu un ilggadēju darbu;
• Dainim Lapiņam – par produktīvu, koleģiālu darbu;
• Ingaram Pelēcim – par apzinīgu attieksmi pret darbu un profesionālu darba pienākumu veikšanu;
• Pilsētas teritorijas apsaimniekošanas nodaļai – par skaistuma un kārtības radīšanu 2022. gada vasaras sezonā;
• Rinaldam Kalniņam – par radošu pieeju Valkas pagasta apkārtējās vides labiekārtošanā;
• Kasparam Verovkinam – par radošu darbu un vides objektu veidošanu Kārķu pagastā;
• Dailim Lammasam – par apzinīgu un precīzu darba veikšanu;
• Laimim Luteram – par apzinīgu darbu, atbildības uzņemšanos un īpašu rūpi par uzticēto tehniku.