Strādājot Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijā augu aizsardzības darbā kā vecākais agronoms, dažādos praktiskajos izmēģinājumos noskaidroju iespēju no dārza aizbaidīt žurkas un kurmjus kā dārza kaitēkļus.
Strādājot Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijā augu aizsardzības darbā kā vecākais agronoms, dažādos praktiskajos izmēģinājumos noskaidroju iespēju no dārza aizbaidīt žurkas un kurmjus kā dārza kaitēkļus.
Vairākos lauksaimnieciskos izdevumos lasām, ka šo kaitēkļu aizbaidīšana sagādā lielas problēmas. Es tam nepiekrītu. Pēc savas prakses novērojumiem, jārīkojas šādi: lai šos kaitēkļus aizbiedētu no zemnieku stādījumiem, ar būra veida slazdu jānoķer viena dzīva žurka. Šim kaitēklim jānosvilina spalvas, neapdraudot viņa dzīvību. Tad žurka palaižama brīvībā pie citām, kuras bēg no apsvilinātās. Tā savukārt skrien bēgošajām žurkām pakaļ, un tādā veidā viss bars aizbēgs no savas dzīvesvietas.
Es redzēju pat tādu gadījumu, kad žurkas no mājas metās bēgt uz mežu un apsvilinātā žurka baram aizmugurē. Tādā kārtībā visas žurkas no mājām pazuda.
Vēl otrs paņēmiens žurku aizbaidīšanai no ziemciešu puķu stādījumiem ir šāds: tukšajās vagās jāizsmidzina nedaudz degvielas destilāta vai jānovieto ar šo destilātu samitrināts lupatu saišķis. No degvielas nepatīkamā aromāta žurkas atstāj iemīļoto dārzu. Vēl jāpiebilst, ka izsmidzināts destilāts ierobežo nezāļu augšanu dārzā.
No dārza, līdzīgi kā žurkas, var aizbaidīt arī kurmjus. Viņu alā jāieliek ar destilātu saslapināts lupatu saišķis. Kurmji, jūtot nepatīkamo aromātu, aizbēg no dārza. Gan pēc žurku, gan pēc kurmju aizbaidīšanas ar destilātu lupatu saišķi no dārza jāaizvāc uz jāsadedzina. Ja rīkojas uzmanīgi, tad augsnei netiek nodarīts nekāds kaitējums.
