Runājot par ievērojamiem cilvēkiem, noteikti jāpiemin Augusts Dombrovskis. Tā sacīja Latvijas konservatorijas dibinātājs un rektors komponists Jāzeps Vītols. Augusts Dombrovskis bija cilvēks, kura dotais vārds bija drošāks par apzīmogotiem dokumentiem. No mazā, vēstures gaitā daudzkārt nopostītā ciemata Rīgas ziemeļos, Augusts Dombrovskis izveidoja garīgi un saimnieciski plaukstošu vietu Vecmīlgrāvi. Ar savu garīgi bagāto prātu viņš bija paraugs citiem un ietekmēja ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas tautas garīgo dzīvi. Vecmīlgrāvja garīgās un materiālās dzīves attīstība 20. gadsimta sākumā ir A. Dombrovska darbība un viņa kokzāģētava. Nesamierināms ar Mīlgrāvja un tā strādnieku seklo un postošo ikdienas dzīvi, Augusts Dombrovskis meklē ceļu, kā to mainīt. Slēdziens – zināšanas un audzināšana. To secina cilvēks, kurš nav skolotājs vai kultūras darbinieks. Vecmīlgrāvis sāk attīstīties kā viņa augstā garīguma un labdarības rezultāts. Viņš uzceļ strādnieku bērniem skolu, kur mācības un uzturs par brīvu. Pirmsskolas vecuma bērniem ir bērnudārzs. To vada A. Dombrovska uzticamā līdzgaitniece Marta Rinka. Vecmīlgrāvja kultūras darba paplašināšanai, kā palīgs Dombrovskim, tiek nodibināta ,,Saviesīgā biedrība”. Visur līdz šim parastais biedrību darbs Dombrovski neapmierina, tādēļ biedrības pilnsapulcē ierosina mainīt biedrības statūtus. Ikdienā ir daudz pierastu norišu, kas cilvēku sasniegto, labo iznīcina. Pēc Dombrovska domām, galvenais posta sekmētājs ir alkohols. Pārveidoto biedrību nosauc par bezalkohola biedrību ,,Ziemeļblāzma”. Šī skaistā, varenā dabas parādība – ziemeļblāzma – simbolizē visu tā laika kultūras un garīgo dzīvi. Ziemeļblāzmas mirdzums rada sajūsmu un citiem neizprotamas bailes. Ar biedrības darbu, aiz kura stāv Dombrovska skaidrās domas un labdarība, Mīlgrāvja garīgā dzīve izmainās – mīlgrāviešiem uzceļ lielu kultūras namu ,,Ziemeļblāzma”. 1906. gadā to nodedzina. Pēc reakcijas atplūdiem Dombrovskis ar saviem palīgiem to atjauno. Paceļas jauna, varena, stiklota, gaiša pils ar gaumīgu iekārtojumu un daudzām vajadzīgām palīgtelpām. Par godu pils iesvētīšanai, Jāzeps Vītols sacer kantāti ,,Ziemeļblāzma”, kuru atskaņo atklāšanas laikā. “Ziemeļblāzmai” tagad ir pašai savs teātris, liela zāle koncertiem, ko sniedz mākslinieki no Rīgas. Tiek lasīti referāti par zinātni. Bērniem parkā katru gadu rīko bērnu svētkus, un tā tas ir vēl šodien. Līdztekus “Ziemeļblāzmas” pils celtniecībai, paceļas ,,Burtnieku” nams. Te A. Dombrovska pilnā apgādībā var dzīvot un strādāt jebkurš latviešu rakstnieks vai kultūras darbinieks. Ir viens noteikums – te nelieto alkoholu. Šo Dombrovska labvēlību izmanto J. Jaunsudrabiņš, K. Skalbe, A. un J. Brigaderi un citi. Tur dzīvo un uzbūvē savu slaveno dainu skapi K. Barons. Barontēvs, Dombrovska ilgi un gādīgi aprūpēts, var strādāt pie latviskās garīgās dvēseles saglabāšanas, kuras nozīme ir nemainīga un nav izmērāma.Augusts Dombrovskis dzimis 1845. gadā 16. jūlijā Rīgā, Ķengaraga zvejnieku ģimenē. Lasīt viņu iemācīja māte, bet trūkuma dēļ viņš nav ieguvis regulāru skolas izglītību. Rakstīšanu, matemātiku un valodas viņš apguva dzīves laikā, pašmācības ceļā, kļūdams par ievērojamu bagātu rūpnieku. Savu apdāvinātību, līdzekļus un mūžu viņš velta Mīlgrāvim, ,,Ziemeļblāzmai”, kas kā gaisma no ziemeļiem apmirdz visu Rīgu un Latviju. Dombrovska atpūta bija vijoļu būvēšana. Viņa kultūras un saimnieciskā darbība “Ziemeļblāzmā” arī šodien atmirdz kā saules varenais, rosinošais spēks, pārveidots ziemeļblāzmā. Tā nevienam neļauj palikt un slīkt vienaldzībā. Visu latviešu pienākums šo saules radīto spēku un skaistumu prast saņemt arī vistumšākā garīgā naktī. “Ziemeļblāzmas” organizācija un pils Vecmīlgrāvī ir. Nav Augusta Dombrovska. Viņa vietā tagad esam mēs – latviešu tauta. Ziemeļblāzma atmirdz mums visiem visā Latvijā – visai latviešu tautai.
