Tiesa vadās pēc burta, nevis būtības Tiesa vadās pēc burta, nevis būtības
Vēl tālajos padomju gados tautā mēdza teikt – ja no kaimiņa pagraba nozagsi ievārījuma burciņu, sēdēsi cietumā. Ja nozagsi ešelonu ar kokmateriāliem vai degvielu, būsi cienījams cilvēks.
Nebūtu vairs vērts šo tautas novērojumu pieminēt, ja pašreizējais tiesiskums mūsu demokrātiskajā valstī nešķistu vēl dīvaināks. Nule masu medijos parādījās ziņa, ka bijušais Latvijas armijas seržants Vladimirs Bakuļins tiks notiesāts, jo apmēram pirms gada, atgriežoties no 10 gadu ilga un priekšzīmīga dienesta Afganistānā, savā virsjakas kabatā nejauši bija aizmirsis četras patronas, kas tur bija palikušas pēc apmācības šaušanā.
Par to viņu apsūdz ieroču un munīcijas kontrabandā, par ko draud cietums līdz 10 gadiem. Karavīrs, kura dienestu atzinīgi vērtē ne tikai komandieris un dienesta biedri, bet arī Norvēģijas militārā kontingenta virsnieki, šādu apsūdzību morāli pārdzīvoja visu gadu. Muitas lietu prokuratūra palika nepielūdzama. Tiesa, V. Bakuļinam nedraud bargākais sods, bet viņš tik un tā skaitīsies notiesātais.
Karavīrs 10 gadus sevi ir parādījis kā īstu Latvijas patriotu, bet tiek krimināli sodīts par pieļautu nejaušību. Prokurors presei paziņojis, ka likuma priekšā visi vienādi.
Tiešām? Kādēļ tad joprojām nav atrasti pazudušo trīs miljonu zagļi, kādēļ naftas magnātus tiesa attaisno, kādēļ nesauc pie atbildības zelta tilta būvētājus un kādēļ Valsts prezidents Saeimu spiests gandrīz lūgt, lai tā neveicina valsts nozagšanu?
Nupat KNAB sākusi izmeklēt Latvenergo darījumus, bet daudzi šaubās, vai korumpantus notiesās. Ar četrām patronām miljonus nevar nopelnīt, bet ar nejaušības pielīdzināšanu noziegumam var nopietni iedragāt patriotisma jūtas pret šo valsti.
