Skolēnu piesaistei izmanto dažādas iespējas

Pirms vairākiem gadiem Valkas vārds pozitīvi izskanēja Latvijas mērogā, jo Valkas ģimnāzija uzsāka sadarbību ar tolaik mūsdienīgo Valgas arodskolu. Viens no šīs sadarbības projektā iesaistītajiem bija arī Rolands Rastaks. Viņš atzīst, ka tas tika darīts ar mērķi, lai mācībām Valkas ģimnāzijā piesaistītu vairāk skolēnu. Proti, tika veidotas galdnieku apmācības grupas, kurās profesionālos mācību priekšmetus apguva Valgas arodskolā, bet vidējās izglītības mācību priekšmetus puiši mācījās Valkas ģimnāzijā.

“Īstenojot šo projektu, panācām situāciju, ka Igaunijas Izglītības ministrija Valgas arodskolā profesionālās apmācības programmas latviskoja. Šis projekts viņiem bija pamatīgs grūdiens īstenot vairākus starptautiskās izglītības projektus. Ar pirmo grupu mums gāja diezgan sarežģīti, jo bija salīdzinoši maz audzēkņu. Savukārt otrajā grupā jau pieteicās 18 bērni. Diemžēl šo projektu mums apstādināja tas, ka arī Latvijas profesionālās skolas, pateicoties Eiropas finansējumam, uzlaboja skolu infrastruktūru, mācību bāzi un citas svarīgas lietas, līdz ar to latvieši tomēr izvēlējās mācības tuvāk mājām un Latvijas skolās. Uzklausījām arī vecāku teikto, ka viņi negrib, ka bērns mācās ārzemēs. Taču joprojām daži Valkas ģimnāzijas absolventi turpina iegūt izglītību Valgas arodskolā, mācoties loģistiku. Mācības notiek angļu valodā. Tur viņi iegūst pirmā līmeņa augstāko izglītību,” skaidro R. Rastaks.

Taču, beidzoties šim sadarbības projektam, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijai bija jādomā, kā tautā saka, par “burkāniem” jeb īpašiem piedāvājumiem, lai mācības Valkā izvēlētos pēc iespējas vairāk skolas vecuma bērnu. Pēdējos mācību gadus šis īpašais piedāvājums ir izveidotā sporta klase, kurā mācās un trenējas VEF Basketbola akadēmija trenera Jāņa Butāna vadībā. R. Rastaks gan atgādina, ka, strādājot pie šī projekta, sākotnēji vietējā sabiedrība protestēja.

“Uzsākot ģimnāzijas dienesta viesnīcas būvniecību Domes bulvārī, pašvaldība saņēma arī ļoti daudz pārmetumu. Vietējos biedē nezināmais. Sporta klase lielā mērā tiek asociēta tikai ar basketbolu, bet būtībā tas ir tikai vietējo treneru nespēja iesaistīties un darboties. Taču iespējas ir! Pieļauju, ka, mainoties vietējās sporta skolas vadībai, viedoklis mainīsies un izdosies produktīva sadarbība,” cer R. Rastaks. Viņš norāda, ka šajā mācību gadā sporta klasē mācās 12 skolēni, taču viņi apmeklē stundas, sākot no 10. līdz 12. klasei. R. Rastaks nenoliedz, ka ir arī tādi sporta klases audzēkņi, kuri atnāk un pēc laika aiziet, jo viņi, sasnieguši zināmu līmeni savā meistarībā, meklē citas izaugsmes iespējas. R. Rastaks skaidro, ka šiem jauniešiem nav svarīga vidējās izglītības iegūšana, bet tikai basketbols. Taču ir arī tādi, kuri ne tikai veiksmīgi trenējas, bet arī mācās un gūst sekmes. R. Rastaks min, ka mācības sporta klasē uzsāka rīdzinieks no krievu ģimenes, kurš ļoti labi iejūtas latviskā vidē un veiksmīgi integrējas. Viņš kā latviešu skolas skolnieks pat piedalījās krievu valodas olimpiādē un ieguva atzīstamus rezultātus. Sporta klasē mācās audzēkņi, kuriem dzīvesvieta ir deklarēta dažādos Latvijas novados. R. Rastaks izpētījis, ka Valkā mācās bērni no Rīgas, Siguldas, Talsiem, Rēzeknes, Limbažiem, Jūrmalas un Cēsīm. Aizvadītajā mācību gadā bija arī puisis no Ventspils.

“VEF basketbola akadēmijas komandā spēlē arī puiši, kas nemācās ģimnāzijā, bet vidējo izglītību iegūst tālmācībā. Viņi dzīvo dienesta viesnīcā un, kad pārējie dodas uz mācībām skolā, mācās individuāli pie datora. Aizvadītajā mācību gadā tādi bija divi komandas spēlētāji,” atklāj R. Rastaks. Viņš uzsver, ka ģimnāzija ir daudz darījusi, lai skolēni pēc 9. klases beigšanas skolu nepamestu un nedotos mācīties uz citām skolām, piemēram, uz Valmieru. Pārejot uz jauno mācību pieeju, ģimnāzija izveidoja jaunas programmas jeb tā saucamos mācību “grozus”. Proti, lai skolā būtu pieejama daudzpusīga apmācība, nevis tikai matemātiķi, filologi vai bioloģi. Viens no šādiem piedāvājumiem ir medicīnas zināšanu apguve.

“Apgūstot šo programmu, bērni pastiprināti mācās ķīmiju, bioloģiju un arī matemātiku. Diemžēl “Covid-19” pandēmijas dēļ nenotiek specifiskās praktiskās nodarbības, jo tādas arī bija paredzētas. Skolas iecere bija laba, ka reāli mediķi nāk pie bērniem stundās vai arī skolēni dodas uz ārstniecības iestādēm,” stāsta R. Rastaks.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas “Skolēnu piesaistei izmanto dažādas iespējas” saturu atbild laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija.