Mežs kļūst par augstskolu

Meža apsaimniekošanas speciālists, mežkopības meistars, mežizstrādes uzskaites speciālists – šādas un vēl citas vakances ik pa brīdim piedāvā gan akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, gan šajā jomā strādājošie privātuzņēmumi, meklējot speciālistus ar izglītību mežzinībās.

Meža nozare ir nozīmīgs un stabils Latvijas ekonomikas balsts, taču speciālistu ar vajadzīgajām zināšanām ir maz un viņi ir uz izķeršanu, atzīst ne viens vien nozarē strādājošais darba devējs.

Meža nozarē jaunos novērtē

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) kā labu iespēju speciālistu piesaistē saredz studentu prakses. Piemēram, nesen LVM Austrumvidzemes reģionā mēnesi ilgu praksi izgāja četri topošie mežinženieri, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža fakultātes studenti, divi – no Smiltenes novada un divi no Gulbenes novada, viņu vidū arī smiltenietis Jānis Dzenis.

Jānis šobrīd studē pēdējā, 4. kursā. Par to, kur strādās pēc augstskolas absolvēšanas, jaunietis pagaidām nedomā, taču pieļauj, ka darba piedāvājumi nozarē būs. Praksi LVM apsaimniekotajos valsts mežu masīvos Strenču, Valkas un Gulbenes pusē students vērtē kā noderīgu pieredzi papildus studijās apgūtajai teorijai. “Bija interesanti praksē visu redzēt dabā un arī strādāt dabā, saprast, kā tās lietas notiek. Tas palīdzēs nākotnē. Kad pašiem būs jāstrādā, atcerēsimies, kā bija praksē, kad bija blakus zinoši cilvēki un varēja palīdzēt,” gandarīts par praksē iegūto teic Jānis Dzenis.

Meža fakultātes mežzinātnes un mežinženieru studiju programmu studentiem prakses rudeņos ik gadu piedāvā visi astoņi LVM reģioni, tai skaitā Austrumvidzemes reģions Smiltenes pusē.

“Mums ir ļoti svarīgi, lai jaunie mežinieki pēc studijām izvēlētos strādāt AS “Latvijas valsts meži”. Praksē viņi jau redz mūsu daudzveidīgos meža apsaimniekošanas darbus un iespējas, un mēs viņiem parādām jaunāko un aktuālāko. AS “Latvijas valsts meži” ir arī daudz pakalpojumu sniedzēju un arī viņiem ir vajadzīgi labi speciālisti, tāpēc jaunus un labus darbiniekus novērtē visā meža nozarē,” uzsver LVM Austrumvidzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītāja Gunta Dudele. Viņa  bija arī studiju programmas “Mežinženieris” studentu prakses vadītāja LVM Austrumvidzemes reģionā un uzteic praktikantus kā ļoti ieinteresētus apgūt praktiskās zināšanas. Studenti iepazinās ar meža apsaimniekošanas darbu telpisko plānošanu, cirsmu plānošanu, meža datu uzturēšanu, mežkopības, mežizstrādes un meža infrastruktūras darbiem un to organizāciju.

Kadru iztrūkums ir jūtams

Praktikantus ar meža apsaimniekošanas darbiem iepazīstināja jomas vadītāji LVM reģionā,  praktiskos darbus mežā rādīja un mācīja speciālisti – cirsmu plānotāji, mežizstrādes meistari, mežkopji un meža infrastruktūras speciālisti.

LVM Austrumvidzemes reģiona plānošanas vadītājs Raivis Nīmants praksi vadīja cirsmu plānošanas procesā. Intervijā “Ziemeļlatvijai” viņš uzsver, ka šim topošo mežinženieru kursam prakse ir salīdzinoši plaša un studentiem tā ir ieguvums, proti, tiek ielikts pamats nākotnei. 

“Studenti ne tikai reāli saskaras ar teorētisko pusi, mēs viņus ievirzām arī praktiski, piemēram, parādot, kā  dabā veicam uzmērīšanu. Praksē studentus ņemam un cenšamies apmācīt ar domu, ka viņi nākotnē būs potenciālie AS “Latvijas valsts meži” darbinieki. Kadru iztrūkums ir jūtams gan plānošanā, gan citos procesos, un darbarokas un prāti mums nākotnē noteikti būs vajadzīgi,” piebilst Raivis Nīmants. Viņš ir pārliecināts, ka, attīstoties tehnoloģijām, mežu nozarē strādājošie arvien vairāk darba laika  pavadīs nevis mežā, bet gan izmantojot attālinātu datu izpētes informāciju  un veicot datu ievadi sistēmās.

Šajā virzienā savu studiju bakalaura darbu izstrādā, piemēram, Jānis Dzenis. Viņa bakalaura darba tēma ir par fotogrammetrijas metodes pielietošanu mežsaimniecībā. “Īsumā, – par to, cik precīzi ar dronu var uzskaitīt kokus mežā pēc ciršanas un pēc kopšanas cirtes, lai cilvēkiem pašiem nav jāiet uz mežu,” skaidro Jānis Dzenis.