Šodien kristieši visā pasaulē atzīmē vienus no baznīcas lielākajiem svētkiem – Vasarsvētkus, ziņo BNS.
Vasarsvētkus svin 50 dienu pēc Lieldienām, un tie ir trešie lielākie kristīgie svētki pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem.
Vasarsvētki ir baznīcas dzimšanas svētki – līdz ar Svētā Gara nākšanu pār nedaudzajiem Jēzus sekotājiem kristīgās vēsts pasludināšana sāka pulcināt arvien vairāk un vairāk cilvēku visās vietās un laikos, aizsniedzot un pārvēršot visdažādāko cilvēku dzīves.
Vasarsvētkos mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Sākot no Lieldienām, baznīcās altārpārsegos, stolās un citos liturģiskos priekšmetos dominēja baltā krāsa, bet no Vasarsvētkiem līdz pat Mirušo piemiņas dienai rudenī baznīcās izmantos zaļo liturģisko krāsu.
Taču ar Vasarsvētkiem saistīti arī dažādi latviešu tautas ticējumi, piemēram, šajā dienā nedrīkst ēst gaļu, jo tad lopi slimojot, bet svētku rītā agri jāiet uz upi mazgāties, kas tek pret rītiem, lai nekad neaizgulētos un nenāktu miegs.
Pierasts, ka šajā dienā namu pušķo ar bērzu un pīlādžu meijām, kuras gan nedrīkstot pa zemi vilkt, uz mājām nesot, citādi var dabūt kašķi. Meijas vēlāk likuši zem siena, tad tas nepelē un peles neiemetas.
Savukārt pērkons pirms Vasarsvētkiem liecinot par gaidāmu siltu vasaru.
