Bērnu pašu un bērnu audzināšanas tiesību atņemšana kādai ģimenei skar mūs visus. Pēc 22. aprīļa laikrakstā “Ziemeļlatvija” publicētā redzams, ka minētās ģimenes nelaimes cēlonis ir tēva dzeršana.
Sabiedrība, sociālie darbinieki visur daudz un pašaizliedzīgi dara, lai nelaimīgo bērnu un ģimeņu nebūtu, bet velti. Rezultātu nav, nevar būt un nebūs nekad. Cēlonis tam ir vienkāršs – mēs nepareizi negodīguma vai nezināšanas dēļ vērtējam alkoholu. Tieši šīs patiesības neievērošana mūsu tā saucamais “pretalkoholisma” darbs ir tukšas pļāpas.
Mūs it kā iesēdina mašīnā braucienam, kurai pacelti dzenošie riteņi. Motora rēkoņa ir, drebināšana un benzīna patēriņš varens, bet virzības nav. Kur kļūda? Praktiskā rīcībā cīņā ar narkotisko vielu alkoholu neņemam vērā patiesību, ka
1.alkohols ir visklasiskākā no visām narkotiskajām vielām un jānovērtē kā visas citas narkotikas. Tas atbilst visām zinātniskām narkotiku vērtēšanas normām.
2.Cilvēki alkoholu lieto – dzer viena vienīga iemesla dēļ. Tas ir tamdēļ, ka alkohols ir narkotika. Pārējais parasti ir sagudrojumi, lai pamatotu dzeršanu. Reizēm blakus apstākļi var sekmēt, bet tikai sekmēt dzeršanu un nekad nav cēlonis. Alkoholisms nav arī saistīts ar iedzimtību.
3.Nav iespējama mērena vai pārmērīga dzeršana. Nav iespējama mērenas dzeršanas norma sadzīvē. Ja tāda norma būtu, tad nebūtu mūsu masveidīgo dzeršanas radīto nelaimju. Tad jau kurš katrs varētu “normēt” heroīnu vai morfīnu bez ļaunām sekām.
4.Cīņai pret alkohola lietošanu jābūt ar izglītojošu un preventīvu (profilakses) nozīmi.
Tātad cīņa pret dzeršanu nedrīkst būt formāla un virspusēja. Dzert iemācīšanā liela nozīme pierastām un nepierastām alkohola lietošanas ikdienas ceremonijām un rituāliem. Tie kļuvuši jau kā daļa no kalpošanas dieveklim – alkoholam jau ar reliģisku nozīmi. Atkrišana no šīs reliģijas saistīta ar atklātu vai klusu nopēlumu. Kad nu iesākts dzert, tad arī rodas ģimenes un cilvēki, kuriem jāatņem bērni. Tā rodas pašnāvnieki, slimības un citas nelaimes.
Vienīgā izeja ir bērnu audzināt par nedzērāju un pašiem rādīt labu, patiesu piemēru. Dzeršana visur jārāda kā netikums un kauns. Vai tad esam tik garīgi nabagi, ka tuvi cilvēki nevaram satikties svinībās bez alkohola.
Pārrunājiet, visi lasītāji, manu rakstu un mēģiniet atspēkot rakstā pausto nostādni. Pārrunās, sarunās labprāt piedalīšos arī es. Šajās pārrunās kā galvenais dzīvē jābūt bērnam un tām jānoris bez naida, bez apvainojumiem. Mums jādara nevis “kaut kas”, bet tas, kas dos rezultātu. Bērnu dēļ mums jāspēj viss – arī neiespējamais, tad arī viss pārējais nostāsies īstā vietā.
