Ja lieta būtu godīga, deputāti savus argumentus neslēptu Skandāls ap Jāņa Maizīša ievēlēšanu par ģenerālprokuroru Saeimas ikdienā nav nekāds jaunums. Ja lieta būtu godīga,
deputāti savus argumentus neslēptu Skandāls ap Jāņa Maizīša…
Nav grūti ievērot, ka ikreiz, kad tiesībsargājošos amatos jāievēl amatpersonas, kas var pie atbildības saukt pašus politiķus, Saeimu pārņem hroniska nespēja izraudzīties īsto kandidātu.
Tā tas savulaik bija ar vadītāja meklēšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Tādas pašas grūtības sagādāja tiesībsarga un Augstākās tiesas priekšsēdētāja meklēšana.
Savukārt, kad KNAB Alekseja Loskutova vadībā sāka aktīvi strādāt un arestēja augstas amatpersonas, Saeima darīja visu iespējamo, lai Loskutovs vairs nebūtu vadītājs.
Atklātie dažu KNAB darbinieku likumpārkāpumi bija kā uz paplātes pienesta izdevība, kaut pats Loskutovs tajos nebija iejaukts.
Tagad, kad parādos iestigušā Normunda Vilnīša vadībā KNAB aktivitātes ir pierimušas (nevar jau daudz izlekt, jo parādi saista) un ieceltais tiesībsargs Romāns Apsītis ik pa laikam žēlojas, ka amatā jūtas noguris, šīs abas amatpersonas Saeimai ir pietiekami labas.
Atlicis tikt galā vēl ar Maizīti. Ja tā būtu godīga lieta, tad tiem, kas balsoja pret Maizīša ievēlēšanu, nebūtu problēmu darīt zināmus sabiedrībai savus argumentus.
Taču tas, ka 47 balsoja par un 49 pret, bet vēlāk vairāk nekā 50 deputātu apliecināja, ka balsojuši par Maizīša ievēlēšanu, liecina, ka vairāki parlamentārieši melo un tautai slēpj savu izvēli.
Tas nozīmē, ka viņiem arī savās deputātu darbībās ir kas slēpjams, tātad nelikumīgs. Bet politiķu nelikumības kaitē valstij un iedzīvotājiem. Vai tautu tas satrauc, to rādīs vēlēšanu rezultāti rudenī.
