Izvēloties novada ģerboņus un karogus, modernais cilvēks meklē simbolus vietējā dabā vai kultūras objektos. Bet iespējams idejas pasmelties arī senvēsturē.
Valkas novads izvietojies tajā teritorijas smailē, kuru latgaļu cilts piederīgie sāka apdzīvot pirms nedaudz vairāk kā tūkstoš gadiem. Tālavas mazvalsts valdnieka Talibalda (Tālivalža) un viņa dēlu laikā savā ekspansijā bija atspiedusi vājāk organizētās somugru ciltis krietni pāri Gaujai, un vienīgi krustnešu ieviestā virskundzība šo virzību apstādināja. Ar ko izskaidrojama šī baltu cilšu ekspansija?
Pirms pieciem tūkstošiem gadu baltu ciltis apdzīvoja galvenokārt Dņepras lejasteces posmu, kuru no Melnās jūras šķīra vienīgi piecas āriju ciltis. Kad cilšu novados iebruka kareivīgo skitu ordas, āriji aizgāja uz austrumiem, bet baltu viedie priesteri noskaidroja dievu gribu, ka no auglīgajiem stepju novadiem jāvirzās uz ziemeļrietumiem, sekojot ceļam, ko norāda rietoša saule Jāņu laikā. Un tā līdz pat jūrai.
Apgabalus līdz Daugavai balti sāka sasniegt aptuveni pirms četriem tūkstošiem gadu, kamēr uz ziemeļiem no Daugavas pārsvarā dzīvoja vairākas somugru ciltis.
Tās latgaļu ciltis, kas apvienojās Tālavas mazvalstī, turpināja pildīt dievu nolikto misiju, proti, mērķis bija sasniegt jūru. Vēl pirmskara novada pētnieki bija pierakstījuši raksturīgu tautasdziesmu:
Balti sārta saule rieta,
Balts celiņis karogā,
Pa priekšiņu Dieviņš jāja,
Tēva dēli nopakaļis.
Atmodas gados uzdrošinājos šo četrrindi nopublicēt grāmatā “Ceļš uz Bitarīnu”. Sarkans karogs ar baltu celiņu savulaik bijis Cēsu karavīriem, bet tikai vēlāk gribējās noskaidrot, vai savs karogs bijis arī Beverīnas pilsnovadam. Par uzzināto esmu rakstījis grāmatā “Leģendas piedzimšana”.
Karogu izdevās vizualizēt ekstrasensam, ko grāmatā saucu par Tulku. Diemžēl Tulks neprata uzzīmēt redzējumu, tāpēc manā uztverē var būt dažas neprecizitātes. Galvenais tas, ka vizualizētais karogs bija sarkans ar baltu joslu pa diagonāli. Ja pareizi atceros, tad “saules” aplis atradās uz baltā celiņa augšējā stūrī, noteikti tur bija arī lidojoša vanaga rūna, kas skaitījās valdnieka sargzīme – tā redzama Bitarkalna sakrālā centra akmenī.
Un tagad mēģināsim šādu karogu izklāt uz zemes ar kāta galu pret dienvidiem. Baltā josla precīzi iezīmē Saules rieta ceļu Jāņu vakarā. Ja karogu apvērš otrādi, tad baltā josla norādīs uz Jāņu saullēktu.
Šis nav gadījums, kad vajadzētu diskutēt ar vēsturniekiem, jo leģendai piemīt lielāks romantisma spēks. Par detaļām var spriest profesionāli mākslinieki, bet vispārējie novada karoga veidošanas principi varētu būt šādi.
