Parāds bieži rada eiforisku sajūtu – ļauts notērēt visu nopelnīto, neko neuzkrājot.Šobrīd daudzās ģimenēs ir pārskatīta saimniekošana. Tostarp arī tajās, kur cilvēki nav zaudējuši darbu un viņu ieņēmumi nav būtiski mazinājušies. Parāds…
Kredītu ņemšana vairs nav modē. Nu jau pārdesmit gadu vecāka gadagājuma ļaudis ar aizdomām skatās uz jauno paaudzi, kas naudu aizņēmās pa labi un pa kreisi, uzskatot, ka laiki ir mainījušies un pasaulē visi dzīvo uz kredīta.
Piemēram, ASV vidēji katrai mājsaimniecībai kredīts vairākkārt pārsniedza gada ienākumus. Nu ikviens redz, ka pārlieku lielam optimismam par iespējām nākotnē nav pamata.
Protams, nav jau liela māka piesardzīgajiem un bailīgajiem pamācīt vieglprātīgākos. Tomēr ir vismaz trīs iemesli, kāpēc pret kredītiem un citiem naudas aizņemšanās veidiem ir jāizturas piesardzīgi.
Parāds ir jāatdod, par to jāmaksā procenti, parāds bieži rada eiforisku sajūtu – ļauts notērēt visu nopelnīto, neko neuzkrājot. Valsts mērogā tas nozīmē: “Dzīvosim bez rūpēm, gan jau parādu atmaksās mūsu bērni.”
Pašlaik ikviens redz un var salīdzināt divus pretmetus – Igauniju un Grieķiju. Mūsu ziemeļu kaimiņš nesteidza aizņemties tirgos milzīgas naudas summas, lai finansētu savus tēriņus.
Tā vietā ekonomikas pacēluma fāzē veica uzkrājumus. Savukārt grieķu valsts parāds ir sasniedzis 120 procentu no kopprodukta, kas nozīmē, ka lielu daļu no sava budžeta valsts tērē parāda procentu maksājumos. Līdz ar to aizvien mazāk atliek valsts attīstībai un sociālajām vajadzībām.
