Blogs nav absolūtā taisnība. Blogs nav absolūtā taisnība.
Šis rakstiņš tapa pateicoties Jums, komentētāji. Visvairāk mani skumdina anonīmiķi, kuri nezina starpību starp blogu un ziņu lenti, blogs nav absolūtā taisnība un korekts notikumu atspoguļojums, tā ir subjektīva sleja, kur drīkst rakstīt ko vien vēlas, kas nekonfliktē ar likumu.
Principā tā var būt savdabīga virtuālā dienasgrāmata, kuru autors visžēlīgi atļauj palasīt citiem, taču komentētāj, esi iecietīgs! Es protams saprotu, ka hormonu vētru laikā iedirst (necenzēt, latvisks vārds un nemudina ne uz rasu naidu, ne valsts gāšanu) savu Pareizo viedokli kāda blogā ir savdabīga pašapmierināšanās un pašapliecināšanās metode. Jūsu padevīgais kalps blogoja jau pirms šai reģionālajai avīzei pat plānos vēl īsti nebija portāla izveide un esmu uzaudzējis pietiekamu biezu ādu, taču ne visiem tāda ir. Jā, arī esmu pūrists, kas gatavs kārt pie lielā zvana katru, kas neprot salikt komatus vai jauc „ ka” ar „ kad” , taču ne par to ir stāsts.
Izstāstīšu kā notiek senilajos blogu portālos, segvārds blogo ar savu gaumi un viņu lasa tie, kam tas interesē vai vienkārši zināms cilvēks, tiek izveidota „friendliste”. Blogus, kas nešķiet interesanti vai pauž pretēju nostāju , Tu drīksti nelasīt. Cita starpā, anonīmus komentētājus šajos portālos parasti ignorē vai liedz iespēju pat lasīt, mīts par anonimitāti ir izsapņots. Ir ļoti jauki, ka komentētājs pasaka savu viedokli korekti, raisa diskusiju un/vai norāda uz papildus informāciju, bet rupji rējieni un rupjības kādu rakstītāju noteikti var novest līdz asarām un „bana”.
Vēršos pie pie šiem komentētājiem, nu lūdzu padomājiet, pirms izšlācat kārtējo indevi. Pretī ir dzīvs cilvēks, kas cenšas, kas drosmīgi atļāvies pateikt publiski ko domā.
