Valkas kultūras nama foajē atklāja Mākslas dienu 2010 izstādi “Pavasaris pilsētā”. Tajā aplūkojami Valkas mākslas skolas zīda apgleznošanas studijas dalībnieču darbi.
Nu jau pusotru gadu rokdarbnieču studiju vada skolotāja Gunda Sīmane. “Pērn izvēlējāmies japāņu tematiku. Šogad pievērsāmies vaska batikai un pilsētas tematikai. Ir arī daudz apgleznota zīda,” stāsta skolotāja.
Patīk šalles un lakatiG. Sīmane uzskata, ka vaska tehnika ir ļoti piemērota vecas arhitektūras attēlošanai. “Mums joprojām mīļākas ir šalles un lakati. To apgleznošanai jaunas vēsmas tehnoloģijās esam smēlušās Igaunijā,” atzīst studijas vadītāja. Lielākais darbs ir apgleznoti vasaras svārki.
Izstādē eksponēto darbu autores ir Inta Miķelsone, Rasma Kjubarsepa, Aija Bērziņa, Vija Rācene, Alevtina Karpats, Inna Koemets un Alla Čerņeckaja.
Skolotāja slavē Alevtinu, kura uz nodarbībām ierodas no Valgas. Viņa pašlaik ir bezdarbniece un savu talantu atklājusi pavisam nesen. Alevtina daudz strādā mājās un studijā piedāvā aizvien jaunus darba variantus.
Viņa izmēģina arī jaunas tehnikas, kuras atradusi zīda apgleznošanas grāmatās. Jauniete itin veiksmīgi arī glezno lielformāta darbus studijā pie Marutas Stabulnieces. “Man ļoti patīk šīs nodarbes. Talants pamodās pilnīgi negaidīti. Vispār man plāni ir kā ģenerālim un pat lielāki. Gaidiet manus nākamos darbus,” smej Alevtina.
Vēl studijas vadītāja uzteic I. Miķelsoni, kura jau uzkrājusi lielu pieredzi un zīda apgleznošanā ir sasniegusi augstu līmeni. Arī viņa daudz strādā mājās. “Audumu apgleznošana mums ir tāda kā pieaugušo spēlēšanās,” smaida Inta. Viņai ļoti patīk zīmēt cilvēkus.
Allaž ir kas dāvināmsG. Sīmane visām dāmām vēl atrast iespējas savus darbus pārdot. Valkā šim nolūkam būtu nepieciešams mākslas salons, taču pagaidām šāda ideja grūti īstenojama. Darbu gana augstā līmenī esot daudz, tostarp arī Vijas, Rasmas un citu autoru. Katrai ir kaut kas labs. Protams, studijas dalībniecēm ir prieks par to, ka draugiem un tuviniekiem allaž ir kaut kas uzdāvināms. Konkrētam cilvēkam gatavota dāvana vienmēr ir veiksmīgāka.
R. Kjubarsepa, jautāta, kur viņa smeļas iedvesmu saviem darbiem, “Ziemeļlatvijai” atbild, ka ikdienā viņai nākas uzkavēties psiholoģiski diezgan nomācošā vidē, kur cilvēkiem nākas daudz palīdzēt. “Ierodoties studijā vai mājās savā darbnīcā, varu justies brīva un atraisīta.
Gatavoju ne tikai lakatus un šalles, bet nodarbojos arī ar pudeļu dekorēšanu – gatavoju tām īpašus iesaiņojumus. Draugi un radi man nes iesaiņot dāvanas,” stāsta Rasma. Tā nu šīs dāmas darbojas, veidojot aizvien jaunas un pārsteidzošas lietas.
