Šogad Barons kopā ar savu saimnieku smiltenieti Nikolaju Griškēviču izcīnīja vicečempiona titulu Latvijas nacionālajās suņu daudzcīņas sacensībās.
Šogad Barons kopā ar savu saimnieku smiltenieti Nikolaju Griškēviču izcīnīja vicečempiona titulu Latvijas nacionālajās suņu daudzcīņas sacensībās.
Barons ir vācu aitu suņa un rotveilera jauktenis, kas no abiem vecākiem ieguvis teicamas īpašības. Kinologs Jānis Pavlovskis, lūgts raksturot dzīvnieku, teic, ka sunim ir trīs būtiskas īpašības. Pirmkārt, Barons ir stabils. Tas nozīmē, ka viņa uzvedībā nav negaidītu izlēcienu, viņš ir prognozējams. Otrkārt, dzīvnieks ir ļoti pieķēries savam saimniekam, un kinologs domā, ka, aizstāvot viņu, suns varētu pat atdot savu dzīvību. Treškārt, Barons lieliski māk sevi parādīt sabiedrībā. Sacensību laikā, pārvarot šķērsli, viņš paspēj ievērot, vai publika šīs pūles novērtē.
Panākumi sacensībās radījuši azartu
Līdz Barona ienākšanai Ģriškēviču ģimenē Nikolaja vaļasprieks bijusi makšķerēšana. Tai veltītas gandrīz visas brīvdienas. Tagad šo laiku pilnībā aizņem rūpes par suņa izglītošanu un dalību sacensībās. “Kad paņēmu suni, nedomāju, ka piedalīšos sacensībās. Kad Baronam bija viens gads, nolēmu, ka vajadzētu viņu aizvest uz suņu apmācības kursiem,” atceras saimnieks. Sākumā viņš aprunājies ar treneri Valdi Pavasari, kurš licis potenciālo audzēkni atvest, lai pārbaudītu paklausību. Suns bijis uzcītīgs skolnieks, bet pirmie panākumi sacensībās radījuši azartu Nikolajam. Tagad viņš plāno jau nākamās sezonas startus nacionālajā čempionātā un māca savam mīlulim jaunas pavēles.
Pārvēršas līdz ar tumsas iestāšanos
Vislabprātāk Barons izpilda pavēli “fas!”. Kad sacensībās figurants uzvelk savu ietērpu, Barons jau sāk “dziedāt”, tādējādi demonstrēdams saimniekam, ka ir gatavs doties cīņā, tomēr tāpēc nevar apgalvot, ka viņš ir ļauns vai pārlieku nikns suns. Tikpat sparīgi, kā viņš metas virsū nosacītajam ļaundarim, viņš spēj arī draudzēties un “sabučot” pat nepazīstamus cilvēkus. Griškēviču mājās droši var ciemoties svešinieki, suns nevienam bez vajadzības neuzbruks. Barons par uzmanīgu mājas sargu pārvēršoties līdz ar tumsas iestāšanos. Tad gan labāk nevajadzētu bez saimnieku atļaujas doties iekšā pa mājas vārtiņiem.
Tagad saimnieks māca Baronam rāpot, un tas sunim īpaši nepatīkot. Pierunāt suni izpildīt pavēli pagaidām varot, piedāvājot viņam kādu kārumu.
Līdz šim nevienam nav iekodis
Iespaidīgā izmēra suns nav agresīvs un līdz šim nevienam nav iekodis, izņemot… savu saimnieku. Pavisam nesen sacensību laikā Baronam un viņa saimniekam gadījās kļūme un abiem bija jāmeklē ārsta palīdzība. Kāds suns iekampa Baronam, un viņa pretreakcija bija nekavējoties. Nikolajs automātiski strīdniekus centies izšķirt, sperdams soli priekšā Baronam, un suņa zobi iecirtušies saimnieka kājā. Tālākās procedūras bijušas nepatīkamas abiem. Barons, ieraugot saimnieka rokā zāļu pudelīti, riņķojis pa dārzu, un šķitis, ka viņš aizmirsis visas pavēles. Saimnieka teikto suns sapratis tikai tad, kad nepatīkamais priekšmets nolikts neredzamā vietā.
Barons izvēlējās savus saimniekus
Baronu Griškēviču ģimene iegādājās no radiniekiem, kuri dzīvo pavisam netālu. Izvēlēties vajadzējis no sešiem kucēniem, un Nikolajs nolēmis: kurš pirmais pienāks klāt, to arī ņems. Tāpēc var teikt, ka patiesībā Barons izvēlējās savus saimniekus.
Bērni sākumā gribējuši kucēnu nosaukt par Dolāru. Nikolajam arī bijis cits variants, bet ideja par Baronu pieder saimniecei Zinaīdai. “Viņš uzvedās kā barons. Tāds cēls visu laiku un arī skaists,” savu izvēli pamato Zinaīda.
Baronam, kā jau visiem suņiem, viens cilvēks ģimenē ir galvenais. Tas ir Nikolajs, kuru viņš visvairāk gaida pārnākam un kuru bez ierunām klausa.
Tiklīdz saimnieks pārrodas mājās, suns, kurš līdz tam kaut kur mierīgi snauduļojis, pārvēršas. Viņš pie loga vai durvīm nepacietīgi demonstrē, ka jādodas pastaigāties un jāpievērš viņam uzmanība.
Krietna izcīnīto medaļu kolekcija
Barons labprāt vizinās automašīnā. Pirmo reizi, kad suns bija jāiemāna transporta līdzeklī, saimnieki atceras ar smaidu. Braukuši uz veterināro klīniku saņemt poti. Ar stumšanu iestūmuši mašīnā, pie ārsta no mašīnas vilkšus vilkuši ārā. Līdzīgi gājis arī otrajā reizē, kad atkal bijis jādodas pēc kārtējās potes. Vēlāk suns sapratis, ko no viņa vēlas. Tagad, tiklīdz atver mašīnas aizmugurējās durvis, viņš saprot, ka jādodas ceļā, un pats ieņem savu vietu.
Baronam ir krietna sacensībās izcīnīto medaļu kolekcija. Saimniece apsolījusi uzšūt speciālu samta apkakli, uz kuras sarindot visas godalgas. Iespējams, ka nākamajā sezonā šīm medaļām pievienosies arī Latvijas čempiona godalga, jo Nikolajs ar savu audzēkni lieliski saprotas.
