Ovāciju mesijam nebija Priekšvēlēšanu teātra sezonu ar pirmo izrādi atklāja Tautas partija un nav jābūt profesionālam politologam, lai konstatētu tās izgāšanos. Ovāciju mesijam nebija Priekšvēlēšanu teātra sezonu ar pirmo izrādi…
Lugas pirmais cēliens šķita pat iespaidīgs. Nevarot vairs ilgāk izturēt esošās varas nekompetenci un tautas dziļāku grimšanu krīzes purvā, Tautas partijas bijušais ierindas biedrs Andris Šķēle atkal piekrita kļūt par partijas līderi un izvest valsti no ekonomiskā pagrimuma, kā arī dot savai organizācijai jaunu dzīvību.
Scenārija zemteksts bija grūti noslēpjams. Viss iet postā, bet tad politikā atgriežas glābējs mesija Šķēle, un lietas sāk virzīties uz priekšu. Diemžēl neko vairāk par sulīgiem izteicieniem tauta nesaņēma, un ticība supermena spējām saruka.
Sekoja tautai visai patīkami paziņojumi. Tautas partija pievienojās tiem, kuri uzskatīja, ka nevar akli klausīt Starptautisko valūtas fondu (SVF), iestājās par nodokļu samazināšanu, visbeidzot paziņoja, ka grib slēgt ar premjeru Valdi Dombrovski vienošanos. Premjeram jāparakstot līgums, kurā norādīts, kā izkļūt no krīzes.
Visas šīs darbības rada virkni jautājumu. Kādēļ tagad Tautas partija maina savu pozīciju, ja pirms tam pati iestājās par palīdzības lūgšanu SVF, kā arī piekrita palielināt nodokļus. Kādēļ jāslēdz vienošanās, ja tāda jau ir starp koalīcijas biedriem?
Ja tautpartijieši grib reāli glābt valsti, tad kādēļ pāriet opozīcijā, kur tas ir mazāk iespējams kā atrodoties valdībā? Atbilžu trūkums liecina, ka tā būs bijusi vien populistiska izrādīšanās priekšvēlēšanu gaisotnē. Tauta palika neapmānīta. Ovāciju un urravu mesijas atgriešanās šovam nebija.
