Ienākot Ēveles pagasta jaunajā bibliotēkā, mūs apņem siltuma un mājīguma sajūta. Klāt kā tāds pavasara putns mums piespurdz smaidīga un stalta nama saimniece – Aelita Punkstiņa.
Uzreiz ir skaidrs, kāpēc šeit apmeklētāji jūtas gaidīti kā putnēni savā ligzdā.Aelita bibliotēkā strādā tikai gadu un dažus mēnešus. Viņa atklāj, ka par bibliotekāres darbu sapņojusi jau sen, jo nojautusi – tas ir viņas īstais dzīves aicinājums, kur varēs izpausties visās interesējošās jomās – vēsturē, literatūrā, jurisprudencē, ekonomikā, lauksaimniecībā un rokdarbos.
ViedokļiSkaidrīte Kalniņa, pensionēta skolotāja: – Aelita ir jauks, mierīgs, sirsnīgs, izpalīdzīgs un atsaucīgs cilvēks. Viņai viss padodas – gan pasākumus organizēt, gan rokdarbus darināt. Aelita ir rušinātāja – ja sāk pētīt vēstures jautājumus, tad viss viņai jāizzina līdz galam. Viņa ir īsta sava amata lielpratēja. Armīns Zīvers, jaunākais dēls: – Mana mamma savā bibliotēkā ir čakla un darbīga, bet mājās ir diezgan stingra un prasīga pret mums. Gan jau vēlāk man mammai būs jāsaka paldies par to, kā mūs audzināja. Es ar mammu nekautrējoties varu izrunāt visas savas lietas.Kristers Zīvers, vecākais dēls: – Mamma ir ļoti laba un inteliģenta. Viņa ir prasīga, tāpēc mums ir jāmācās. Nekad nav bijis tā, ka pēc kāda jautājuma uzdošanas viņa nevarētu sniegt atbildi. Pāris reižu mammu esmu aizvietojis darbā, ja viņai bijis jābrauc uz kādu semināru. Man patīk mammas darbs. Vairāk lasiet rītdienas, 27. marta, laikrakstā “Ziemeļlatvija” !
