Pirmie, kas darbojās ar enerģijām, bija dažāda līmeņa ekstrasensi, kuri ekskursantu grupās brauca raudzīt Bitarkalnu. No epizodiskām sarunām šo to jau biju uzzinājis, piemēram, kā darbojas biolauka starojums, kā iespējams “sasiet” otram cilvēkam rokas.
Gadījās cilvēki, kas pa gabalu pateica, kura vieta man mēdz sāpēt, atradās, kas pieteicās dziedināt, un bija liels brīnums, ka es neko nejūtu. Gandrīz visi ekstrasensi ir varen pašpārliecināti par savām spējām. Viena ļoti spēcīga dziedniece pat sāka bārties, kāpēc es viņai staroju pretī. Visa gudrība gan tikai tā, ka tā saucamās čakras man ir noslēgtas pret ārēju iedarbību, kaut biolauka enerģija man varbūt pat spēcīgāka par dažu labu izslavētu dziednieku.
Vairāk lasiet šodienas, 13. marta laikrakstā “Ziemeļlatvijā”!
