Apvedceļš tranzītam, kurs, kā tiek runāts, būšot labākais Valkas pilsētai. Labi jau būs, ja lielais transports nekursēs cauri pilsētas centram gar skolām un bērnudārziem. Bet… Man prātā nāk kāds “bet”, kas, manuprāt, ir…
Vēl joprojām varam redzēt atskaņas no ziemas, ja gribam ticēt, ka tuvojas pavasaris. Vēl joprojām labi atceramies pieputinātās ielas pilsētas centrā, kuras tīrīt īpaši neviens nesteidzās. Vienīgais laicīgi iztīrītais ceļš cauri pilsētai šajā ziemā bija tranzīta ceļš, kas ved pa Raiņa, Ausekļa un Rūjienas ielu. Līdz ar apvedceļa izbūvi valcēniešiem arī šīs ielas būs grūti izbraucamas citās ziemās. Un kā nu ne, ja šo ielu uzturēšanai kārtībā naudu dod valsts, nevis jāmeklē tā novada kasē.
Otrs mīnuss – lai izbūvētu apvedceļu, ir vajadzīga nauda. Tas nozīmē, ka ir jāņem kredīts. Ja tiek ņemts kredīts, tas nozīmē, ka tas ir jāatdod. Atdošana nozīmē ne tikai atgriezt aizņemto naudu, bet arī maksāt procentus visa termiņa garumā. Un kas to zina, cik lieli tie būs.
Te kāds man var iebilst, ka nauda tiks no Eiropas Savienības atgriezta. Piekrītu, taču apmēram 100 tūkstošus un procentus visa termiņa garumā maksās Valkas novads, ne jau ES.
Tagad par apvedceļa izbūvi runā K. Alberga kungs. Taču, ja palasām 2010.gada 6.marta “Ziemeļlatviju”, nekur nav minēts, ka šo projektu aizsāka kāds jau krietni agrāk. Tad kāpēc visi lauri jāplūc tagadējam Valkas novada priekšsēdētājam? Kāpēc nekas netiek minēts par šī projekta aizsācējiem?
Skaļi tiek runāts un diskutēts par to, cik nedroši jūtās cilvēki uz esošā tranzītceļa, cik nekomfortabli jūtās to namu iedzīvotāji, garām kuru mājam virzās tranzītceļš. Bet neviens nerunā par to, ka, kopš brīža, kamēr tranzīts virzās caur pilsētas centru, nav bijusi neviena avārija, neviens ceļu negadījums, ko izraisījis būtu tranzīta kravas auto.
Ja runā par to, ka bērnus laist uz skolu ir bīstami, tad jāuzdod jautājums: “Kāpēc par bīstamību nerunā, kad šie bērni sāk dauzīties pa ielām pēc skolas?” Tad viņus neviens nepieskata.
Ja runā par to, ka ziemā tranzīta kravu automašīnām pirms gājēju pārejām ir apgrūtināta apstāšanās un ātrums vienmēr ir tik liels, ka bail paliek, tad jājautā: “Cik apgrūtināta tā ir vieglajām automašīnām un kas šo automašīnu vadītājiem liedz samazināt braukšanas ātrumu?” Biežāk tieši tranzīta auto ir tas, kas palaidīs gājēju pāri pārejai, jo vieglo automašīnu vadītājiem ir vienkārši “jāsteidzas”. Tātad, te runa varētu būt tikai un vienīgi par šoferīšu pieklājību pret gājējiem.
Ja tranzīta kravas auto braukšana gar mājām traucē namu iedzīvotājiem, vai apvedceļš tiks izbūvēs tur, kur namu nav? Nē, arī projektā minētajās ielās ir mājas, kurās dzīvo cilvēki. Sanāk, ka šiem cilvēkiem šī transporta plūsma netraucēs, mājas nebojās, komunikācijās traucējumu nebūs. Taču tā tas nav. Ar laiku arī šiem cilvēkiem traucēs justies komfortabli savās mājās.
Un, ja šādi padomāju, tad, manuprāt, no apvedceļa nekāda labuma iedzīvotājiem nebūs.
