Marts parasti ir laiks, kad garajā ziemā cilvēka enerģijas rezerves ir izsīkušas un, nogurumu remdējot, jāķeras pie polivitamīniem. Daudz labāk būtu, ja šos mākslīgos uzmundrinātājus varētu aizstāt ar dabīgajiem vitamīnu avotiem. Marts…
“Ja negaršo ārzemju produkti, atkal jānovērtē mazdārziņi.”
Nezinu, kā citi, bet es uz šajā gadalaikā veikalos nopērkamajiem augļiem un dārzeņiem skatos skeptiski. Piemēram, kaut kur ārzemēs audzēts, plēvē ietīts gurķis, izsaiņots sāk bojāties jau pēc dažām stundām. Garšas nav nekādas.
Katru pavasari ar nepacietību gaidīju, kad veikalos parādīsies Smiltenes pusē uzņēmuma “Kamalda” dārzniecībā audzētie pirmie gurķi un tomāti. Tie patīkami izcēlās ar garšu un smaržu un ieņēma stabilu vietu daudzu smilteniešu ēdienkartē.
Diemžēl šoziem “Kamalda” savas siltumnīcas vairs neapkurinās un agros dārzeņus neaudzēs. Ienākumi no produkcijas pārdošanas nesedz apkures izmaksas. Cenu palielināt nevarot, jo tad nebūs pircēju. Cilvēks ieliks iepirkumu groziņā lētākos importētos dārzeņus.
Ievesto pārtikas produktu priekšā ir kapitulējis vēl viens vietējais ražotājs. Citi pagaidām turas, un jāvēl, lai viņiem vēl ilgi izdotos sabalansēt saimniekošanu. Taču zinātāji spriež, ka drīz Latvijas lauksaimniecība var ļoti izmainīties.
Eiropas Savienība pēc 2013. gada grib ieviest visiem zemes īpašniekiem vienotu maksājumu par hektāru neatkarīgi, kā cilvēks to izmanto, – tikai nopļauj zāli, vai, piemēram, audzē labību vai cietes kartupeļus. Tas nozīmē, ka lauksaimnieciskā ražošana papildus netiks atbalstīta. Un kāpēc pūlēties, ja naudu maksās tik un tā? Bet cilvēkiem, ja negribas ēst ārzemju produktus, atkal jānovērtē mazdārziņi.
