Latvijas izlase izskatījās tik eleganta un daudzskaitlīga, ka radīja ziemas sporta veidu lielvalsts iespaidu. Olimpiskās spēles ir uzskatāmas par lielākajiem sporta svētkiem reizi četros gados, un nevajag īpaši saspringt par medaļām. …
Vairāk prieka! Šādu domu izteica kamaniņu braucējs Mārtiņš Rubenis. Tomēr viņš, gluži tāpat kā citi, darīja visu, lai nobrauktu pēc iespējas ātrāk.
Atklāšanas parādē Latvijas izlase izskatījās ļoti eleganti un modīgi, turklāt valsts delegācija bija tik kuplā skaitā, ka mūsējie radīja ziemas sporta veidu lielvalsts iespaidu. Labi zinām, ka šāda lielvalsts neesam, turklāt valsts piešķirtās naudas daudziem sporta veidiem ir par maz.
Var jau būt, ka arī sportā, gluži tāpat kā mākslā, progresu veido spilgti indivīdi, nevis masveidība. Pat ja Latvija neizcīnīs nevienu medaļu, nevajadzētu par to lieki satraukties. Svētki ir notikuši, un tie turpinās ar cerību, ka iespējams arī kāds neparedzēts panākums.
Līdergrupā gandrīz visi ir vienādi spēcīgi un ne reti ieņemto vietu nosaka sīkas nejaušības un veiksme vai neveiksme.
Vislielāko interesi rietumvalstu lielākie mediji izrādīja par Haraldu Silavu, kurš pirmo reizi Olimpisko spēļu vēsturē pierādīja, ka var piedalīties tik atšķirīgās slidošanas disciplīnās – ātrslidošanā un šorttrekā, turklāt abi starti bija vienā dienā. Citi sportisti un komentētāji Haraldu labvēlīgi sauc par traku.
Olimpiskās spēles aptumšoja gruzīnu kamaniņbraucēja nāve, kurš izlidoja no trases un ietriecās metāla konstrukcijā. Lai arī viņš šo trasi bija izbraucis jau 26 reizes, tomēr, kā sacīja Gruzijas prezidents Saakašvili, nevar būt attaisnojošu iemeslu, kāpēc cilvēks sacensībās iet bojā, un vainīgie ir sodāmi.
