Mēs esam pilnīgi atkarīgi no elektronikas kaprīzēm Kādreiz lasīju kādu fantastisku romānu (autoru neatceros), kura darbība noritēja tālā nākotnē. Mēs esam pilnīgi atkarīgi no elektronikas kaprīzēm Kādreiz lasīju kādu fantastisku romānu…
Rakstnieks attēloja situāciju, kas varētu notikt, ja lielā valstī uz ilgāku laiku pazustu elektrība, bet sarežģītas mašīnas, kuras darbina akumulatori un baterijas, sāktu darboties patstāvīgā režīmā pretēji izgudrotāju vēlmēm. Iznākumā valsts aiziet bojā, iestājas pilnīgs sastingums, kurā cilvēki mirst vai arī kļūst par upuri robotiem.
Šo darbu atcerējos, nesen TV3 kanālā noskatoties dokumentālu filmu par draudiem, ko var radīt hakeri. Izrādās, rakstnieka tēlotā nākotne nemaz tik tālu nav, tikai agresīvu robotu vietā tādas pašas likstas mums pilnīgi reāli var sagādāt kiberteroristi.
Tā ir baisma apjausma, saprotot, ka jau tagad patiesībā esam pilnīgi atkarīgi no elektronikas kaprīzēm. Pirms daudziem gadiem zinātnieki nevarēja izprast acteku priesteru pareģojumu – Zeme ies bojā, kad to pilnībā aptvers zirnekļa tīkls.
Nesen, braucot darba darīšanās, redzēju, kā kāds vīrs krūmājos lauž bērziņu zarus un sien slotas. Tā viņš lēni un pacietīgi pelna santīmus iztikai. Esmu vēl redzējis, kā tikpat pacietīgi kāda sieva ragavās no šķūņa uz māju velk malku.
Pēc tam jāizrok sniegā taciņa līdz akai. Cik nožēlojami, – iespējams nodomātu kāds mūsdienu biznesmenis, kurš ikdienu nevar iedomāties bez mobilā tālruņa ar internetu, bez datora kabinetā un mājās, bez komforta, ko nodrošina sarežģītas iekārtas.
Drīz varbūt gan viss būs otrādi – mēs apskaudīsim sētas, kurās nav ienācis 21. gadsimts, jo tajās cilvēkiem nekas nemainīsies, kad urbanizētajā un elektronizētajā vidē viss būs apstājies.
