Katram
deputātam – savu palātu (uz Marsa) vai kameru cietumā, pēc
vēlēšanās!Katram
deputātam – savu palātu (uz Marsa) vai kameru cietumā, pēc
vēlēšanās!
Normal 0
false
false
false
RU
X-NONE
X-NONE
/*
Style Definitions */ table.MsoNormalTable {mso-style-name:”Обычная
таблица”; mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0;
mso-style-noshow:yes; mso-style-priority:99; mso-style-qformat:yes;
mso-style-parent:””; mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt;
mso-para-margin-top:0cm; mso-para-margin-right:0cm;
mso-para-margin-bottom:10.0pt; mso-para-margin-left:0cm;
line-height:115%; mso-pagination:widow-orphan; font-size:11.0pt;
font-family:”Calibri”,”sans-serif”; mso-ascii-font-family:Calibri;
mso-ascii-theme-font:minor-latin; mso-hansi-font-family:Calibri;
mso-hansi-theme-font:minor-latin;}
Mūsu ne tik tālajā
pagātnē uz svētkiem skanēja lozungi un uzsaukumi – „Lai dzīvo
biedrs Staļins!”, „Katrai ģimenei – savu dzīvokli!”, „Piecgadi trīs
gados!”, „Kapitālisms ar cilvēka seju!”. Lozungi un uzsaukumi bija
dažādi, par daudziem no tiem varēja paironizēt (kritizēt bija
bīstami, varēja arī tuptūzī ielikt).
Man kļuva
interesanti, uz ko aicina šobrīd mūsu politiķi? Kādi lozungi un
uzsaukumi šobrīd ir aktuāli mūsu valstī? Un mani pārsteidza
– nav mums, izrādās, (ne gaišās nākotnes,
ne komunistiskās vai sociālistiskās paradīzes). Mums palikusi ir
vairs tikai cīņa, cīņa ar padomju (okupācijas) sekām, ar (okupantu)
pēcnācējiem. Un tagad ir parādījusies visas Latvijas tautas cīņa
par izdzīvošanu.
Kāpēc pēkšņi (okupācijas gados) plaukstošā
republika pārvērtusies par murgu, kāds ir novērojams
šobrīd?
Viss ir vienkārši – lozungu un uzsaukumu nav. Nu, nesauc
mūs nekur, neko gaišu mums nepiedāvā, nav mums
idejas.
Savas publiskās darbības rezultātā, reizēm apmeklēju
vietējās novada domes sēdes. Ko varu teikt – strādā cilvēki savu
zināšanu un iespēju robežās. Strādā kā var, bet strādāt viņi var
tikai šā tā, uz ko vairāk viņi nav spējīgi, jo Dievs nav devis
prātiņu. Neko nepadarīsi…
Pusgadu atpakaļ
Tautas partijas pārstāvji piedāvāja pilsētā uzcelt Ledus pili. Nē,
es nepārspīlēju, ne vairāk un ne mazāk (Ledus pili). Un tas ir
pilsētā, kur sanāks varbūt pieci tūkstoši iedzīvotāju, kur lielākā
daļa ir pensionāri un bezdarbnieki. Acīmredzami murgainu ideju
toreiz noraidīja.
Šajās dienās Tautas partijas pārstāve, Valkas
novada priekšsēdētāja vietniece, atkal izlēca (kā velns no
tabakdozes) ar jaunu megaprojektu.
Izrādās, priekš Valkas novada gaišākas nākotnes mums trūkst tikai
nekā – paņemt kredītu un atvērt Valkas pilsētā Universitāti. Un
atnesīs mums (iegūt augstāko izglītību Valkā alkstošie) visādi
ārzemju un, protams, vietējie studenti naudiņu un tapsim mēs par
pasaules līderiem augstākajā izglītībā.
Es esmu krievs, bet
pat man trūkst vārdu, lai mierīgi varētu runāt par to. Nu,
nesaprast mūsu deputātiem no Tautas partijas vienkāršu patiesību –
šis jautājums ir jālemj VALSTS līmenī.
Noraka šo jautājumu deputāti no Pilsoniskās Savienības un
ZZS, vietējā koalīcija. Noraka ne tāpēc, ka murgs, un ne jau tāpēc,
ka nelaikā tagad (projekts ir lielisks, priekš pilsētas un visa
novada būtu vēra ņemams), bet tāpēc, ka Tautas partija mūsu novada
domē ir opozīcijā. Bet viss, kas ir no opozīcijas, nav vērā ņemams.
Nu tā mūsu politiķi ir pieraduši strādāt. Patiesība pieder
tikai tiem, kas ir pie siles, atvainojiet, pie
VARAS.
Bet beigās maza problēmiņa veidojas, priekšsēdētājam savs
megaprojekts padomā. Vajag mums priekš novada attīstības apvedceļu
uzbūvēt.
Vectētiņš (mūsu priekšsēdētājs) jau sen ir pensijā, bet
rullē, kā vien var. Bet lai šī rullēšana vieglāka būtu, paņēma sev
divus vietniekus. Es saprotu, grūti vecam, bet pie varas gribās,
lūk, arī nopūlās pilsētas labā. Un nesaprast strādniekam, ka šis
būs tranzīta ceļš un ar šo jautājumu ir jānodarbojas VALSTIJ, bet
nevis mūsu novada domei. Mēs varam pieprasīt, lai to pārceļ ārpus
pilsētas robežām.
Un, raugoties uz mūsu deputātiem, es izdomāju
lozungus priekš svētkiem, domāju, arī
ikdienā noderēs.
Katrai pilsētai –
savu Gaismas pili!
Katram Latvijas iedzīvotājam – savu parādu
bedri!
Katram deputātam – savu palātu (uz Marsa) vai kameru
cietumā, pēc vēlēšanās!
p.s. Piedāvāju konkursu uz labāko lozungu – uzsaukumu.
Uzvarētājam balva – mans solījums, ka nākošo gadu viņš dzīvos kā
paradīzē.
Osipova partijas pārstāvis Latvijas Ziemeļaustrumos
S.Titovs
