Jo ātrāk iesāks izmainīt pastāvošo haosu valstī, jo būs labāki rezultāti. Te varētu gaidīt gadus, bet atjaunotās republikas dzīve noteikti jāpārmaina šogad.
Ja ņemam vērā veco filozofu pieņēmumu, ka Dievs vai velns ir pašos cilvēkos (t.i., labais un ļaunais), tad būtu arī pārmaiņas tieši jāsāk ar cilvēkiem. Te plašs darbalauks tādiem kā filozofiem un psihologiem.
Filozofi vienmēr seko līdzi sabiedrības attīstībai un izsaka savus atzinumus, kurus var izvērtēt, pieņemt vai nepieņemt. Psihologiem nebūtu jāgaida, kad pie viņiem vērsīsies pēc palīdzības, bet pašiem jāiet tautā, jāredz, kur cilvēki kļūdās, un tad jāsniedz sava palīdzība, izskaidrojot, kā kļūdīšanos novērst.
Pašreiz var secināt, ka tādi jēdzieni kā atbildība, līdzjūtība, žēlsirdība, gods, negods, tikums, netikums, kas ir kauns, pamazām sāk izzust no cilvēku saprašanas vai netiek izkoptas šīs sabiedrībā nepieciešamās īpašības. Ja ģimenē cilvēka veidošanā nepievērš vērību, tad tas jāveic skolā.
Tādu zinātni kā politoloģija vispār derētu no zinātņu saraksta izsvītrot. Arī tautā ir teiciens, ka politika ir netīra zinātne. Tas ir tāpēc, ka izmanto pret cilvēci vērstas metodes – viltību, vardarbību un citu cilvēku apmuļķošanu.
Politiķi visos laikos, arī tagad, ir jaukuši pasauli ar savām necilvēcīgām metodēm. Žēl tos miljonus, ko izlieto politiķu apmācībai un atbalstot viņu politiku. Tas pats sakāms par vēlēšanām – tikai miljonu iztērēšana, bet pārmaiņas šīs vēlēšanas nekādas neradīs. Vēlēšanas šogad nemaz nevajadzētu rīkot, būs ievērojams naudas ietaupījums.
No pašreizējās pieredzes var secināt, ka visas pārvērtības – pārmērīga bagātība un nabadzība, tāpat kā alkoholisms, smēķēšana, pārēšanās un visādas citas atkarības – ir kaitīgas parādības, tāpēc no tām jāatbrīvojas. Tas būs grūti īstenojams, bet citādi pārmaiņu nebūs.
Pārmērīga bagātība un nabadzība padara cilvēkus trulus, bez kādām žēlsirdības jūtām, bez atbildības par uzņemtām saistībām. Ievērojams piemērs – telšu pilsētiņa pie valdības nama. Šī cilvēku spīdzināšana ir neaprakstāma.
Nabags nabagam palīdz, cik var un kā var, bet bagāts nabagam reti palīdz, tāpēc ir bagāts. No kā šī bagātība nākusi, to nesaprot. Ja katrs deputāts parlamentā un Rīgas domē ziedotu kaut 10 latus, tad teltīs dzīvojošo cilvēku problēmu varētu atrisināt. Kas Rīga būs par kultūras pilsētu, kur nabagi sēdēs visos stūros.
Latvijas neatkarības 90 gadu atceres svinībās pie Brīvības pieminekļa Igaunijas prezidents citēja A. Pumpura latviešu tautas eposu “Lāčplēsis”. Tas nebija tikai kaut kāds scenārijs, bet tam bija dziļa jēga. Ja nebūtu Jēzus Kristus, nezin vai tad šāds eposs būtu radies. Tagad Latvijai atkal vajadzīgs Lāčplēsis, jo Melnais bruņinieks jau šņakstina zobus, jābūt cīņas gatavībā.
Lāčplēsis jau ir, tikai viņam jādod lielākas pilnvaras valsts pārvaldīšanā, varbūt varētu iztikt bez parlamenta jeb Saeimas, pietiktu ar Ministru kabinetu, bet sastāvoša no amata ieceltiem, nevis ievēlētiem, kuri paši izvirza savas kandidatūras.
Vajadzīgi tādi cilvēki, kuri nav stūrgalvīgi, prot uzklausīt iedzīvotāju ierosinājumus, izvērtēt valstij svarīgākos un organizēt to ieviešanu dzīvē. Šiem cilvēkiem jābūt bez jebkādām atkarībām un jābūt atbildīgiem par uzticēto pienākumu pildīšanu.
Valsts prezidents Valdis Zatlers domā par tautas nākotni. Kāpēcīšiem apsolīja, ka audzinās jaunos lāčplēsēnus. Latvijas sabiedrība ir tā satraumēta vairākos virzienos, ka tieši ķirurgs ir vajadzīgs, kurš novērtēs, kur operācijas vissteidzīgākās.
Latvijas iedzīvotājiem šogad piekto reizi nevajadzētu kļūdīties ar šīm nevajadzīgajām vēlēšanām. Viltus politikai pretim stāties ar gudrību un saprašanu. Labāk izstrādāt jaunu Konstitūcijas projektu, kuru dot tautas apspriešanai.
