Atrast savu speciālistu

Agrāk domāju, kāda atšķirība un pie kā pieteikties, lai saņemtu tādus pakalpojumus kā matu griešana vai zobu labošana, – ja ir speciālists, tad savu darbu izdarīs. Tagad manas domas ir mainījušās un piekrītu tiem, kuri stingri apgalvo, – katram ir jābūt savam frizierim, tāpat kā savam zobārstam.

Mammas piekritīs, ka vasarā pieteikt bērnu vizītē pie zobārsta bija praktiski neiespējamā misija. Jā, mēs visas vēlējāmies aizvest bērnus pie zobārsta pirms skolas sākšanās. Tobrīd, kad zvanīju uz vairākām zobārstniecībām Vidzemē, galvenokārt saņēmu atbildi – visas vietas aizņemtas vai zobārsts šobrīd ir atvaļinājumā, varam pierakstīt uz rudeni. Vienā pat atbildēja, ka līdz gada beigām viss pilns. Forši! Galu galā sazvanīju kādu zobārstniecību Apē. Pirmais jautājums, vai esat mūsu pacienti. Saku – nē. Zvana pieņēmēja apdomājās, saka – vasarā pieraksts pilns, bet mums divās dienās ir atstāti daži laiki akūtiem gadījumiem. Protams, tur arī pierakstāmies. Pats svarīgākais, ka izvēlētā zobārstniecība nelika vilties, atstājot pozitīvas pieredzes pēcgaršu.

Man pašai nav bijis tāds zobārsts, par kuru varētu teikt, ka eju tikai pie viena. Tikai tāpēc pirms pāris gadiem pat nonācu zobārstniecībā, par kuru man teica – uz turieni iet tikai pensionāri. Nopietni? Mūsdienās tautas sarunu līmenī ir kaut kāds statusu iedalījums, kuru var attiecināt uz zobārstniecības pakalpojumiem? Bet, ieejot kabinetā, uzreiz sapratu, par ko ir šis stāsts. Tur ir salīdzinoši lētāki pakalpojumi. Jo? Zobārstniecība kā zobārstniecība, tikai nav visu to moderno iekārtu, kas gājušas līdzi zobārstniecības nozares attīstībai. Proti, pacientu krēsls un iekārtas vecas jeb labu laiku kalpojošas un kalpo joprojām.

Un pretstatam, pērn novembrī man visai steidzami nācās meklēt zobārstu. Arī tad zvanīju vairākām klīnikām, tā izdevās pieteikties vienā no zobārstniecībām Cēsīs precīzi pēc divām dienām. Tik modernā klīnikā vēl nebiju bijusi – nosēdina ērtā krēslā, griestos ieslēdz televizoru, pajautājot, kāda satura pārraidi ieslēgt. Viss pacienta ērtībām. Kādas bija sajūtas manipulāciju laikā (tā tomēr bija zoba raušana), tas prātā nemaz nav palicis, bet tas, ko atcerēšos vienmēr, – jauns speciālists, kurš visu laiku, ko pavadīju zobārstniecības krēslā, dzina jokus par dzīvi, par profesiju. Varbūt  kādam tas būtu traucējoši, bet mani tas netraucēja, gluži vienkārši lika nedomāt par to, ka atrodos pie zobārsta.

Uzsvēršu, ka nekādu reklāmu vai kritiku ar šo nevēlos izteikt, vienkārši atgādināt, – ja savā ceļā ir nācies sastapt to īsto speciālistu (kura sniegtie pakalpojumi no sirds apmierina), tad pie viņa arī jācenšas turēties, jo, mētājoties šurpu turpu no viena pie otra, nereti var nākties rūgti vilties.