Mēs visi zinām, cik sabiedrībā ir iesakņojies noskaņojums, ka “pensionāri ir visnodrošinātākā šlaka”. Tāda domāšana arī izpaudās visu aizpagājušo nedēļu.
Sākās ar opozicionāra J. Urbanoviča kritiku, vērstu valdības virzienā. Ieklausieties – vajadzēja laikus vēsties pie tautas, izskaidrot, kādā stāvoklī mēs uz šo brīdi esam, kaut vai tiem pašiem pensionāriem.
Varbūt viņi tā nebuntotos un piekristu pensijas samazināšanai. Bet, Urbanovič, tu tak esi deputāts, kas savu atalgojumu grūtībās nonākušās valsts labā neesi ar mieru samazināt – ni un ni. Statistika ir, ka 80 procenti pensionāru saņem pensiju zem iztikas minimuma. Uzbruksim viņiem, jo no vārguļiem pretsitienu nesagaidīsim.
Žurnālists Tomsons stundas garumā meklē pensionārus, kas gatavi atteikties no daļas pensijas valsts labā. Salīdzinājumam – skolā katrā klasē ir vārguļi, kurus abižo. Un atradīsies jau kāds, darīšu visu, ko tu vēlies, tikai lieciet mani mierā!
Un punktu visai kampaņai pensionāru virzienā pielika izvērstā diskusija: kur jūs liksiet naudu, ko valsts, nabaga valsts, jums atdos. Nezinu, kādu atbildi šie diskusijas organizatori gaidīja. Zinu tikai to, ka es beidzot nopirkšu zāles vienam mēnesim. Ne bez nolūka, zemteksta es nosaucu mūsu Latviju – nabaga valsts.
Cienījamie žurnālisti, radio programmu vadītāji, iesaku diskusiju nedēļas garumā – kur jūs, Kargin, Flik, tērējiet savus ienākumus.
Utopija – ja sadalītu mūsu visu ienākumus vienlīdzīgi, tad bagātākā valsts pasaulē būtu Latvija.
Sapņot ir atļauts, ne tā?
Pensionārs Uldis Rudzītis
P.S. Cerams, tas aizmirsīsies ātri, jo partijas cer uz pensionāru balsīm. Tādi nu mēs esam. Un, Satversmes tiesa, vai jūs nevarējāt dot padomu, kur jūs, pensionāri, to naudu liksiet. Bet ādas uzvalkā ģērbts kungs zina gan – naudas pietiek, maksājam visu tūliņ un, pats galvenais, būs jāmaksā ienākuma nodoklis pa jaunam – 26 procenti.
