Vai tiešām Strenču kultūras nama remonta laikā zem ēkas visā tās garumā atklāts milzīgs pagrabs, un kā šo telpu izmantos? Tādu jautājumu Ziemeļlatvija” uzklausīja Smiltenē.
Pagrabs kultūras namā tiešām ir uziets. “Taču tas ir maziņš. Telpa ir aptuveni tik liela, kā kultūras nama skatuve,” stāsta Strenču kultūras nama direktore Daiga Beitika.
Paņēmām sveci un kāpām lejāJau agrāk klīduši nostāsti, ka zem kultūras nama ir pagrabs, bet ieeju tajā neviens speciāli nav meklējis. Lūku aiz skatuves šoziem uzgāja D. Beitika un teātra režisors Andris Liepiņš, nesot projām dekorācijas, lai pie darba varētu ķerties celtnieki.
Atverot vāku, kultūras nama darbinieki ieraudzīja kāpnes uz pagrabu. “Paņēmām sveci un kabatas bateriju un kāpām lejā. Bail nebija. Gluži pretēji, bija interesanti, – ej un nezini, kas tevi sagaida. Tas bija labs adrenalīna lādiņš,” atceras Daiga.
Lejā viņi ieraudzīja tukšu, arkas formā būvētu telpu. Tās sienas ir mūrētas no ķieģeļiem. Telpa ir mitra, bet grīdu klāj bieza plūstošo smilšu kārta. Pagrabā sūcas ūdens, acīmredzot sanesot iekšā smiltis.
Vienīgais atradums pagrabā bija betona plāksnes fragments. Pagaidām nav noskaidrots, kādam mērķim tā kalpojusi. Nav arī vēstures liecību, kas savulaik atradies pagrabā. Ēku sen atpakaļ uzcēla kā linu fabriku.Būs stāsts ar spokuStrenču kultūras namā joprojām turpinās rekonstrukcijas darbi. Pašvaldība vienojusies ar celtniekiem, ka to laikā sakārtos arī pagrabu. Celtnieki noņems virsējo smilšu slāni, tad ieguldīs drenāžas caurules un izvadīs tās ārpus kultūras nama, lai mitrums nebojātu pārsegumu. Tad arī varēs domāt, kā izmantot nejauši atklāto pagrabstāva telpu.
“Idejas jau bijušas visādas. Varētu, piemēram, pagrabu iekļaut tūrisma objektu sarakstā un apvienot ar stāstu par kultūras nama spoku,” smej D. Beitika. Iespējams, tāds esot, jo ne viens vien dzirdējis čīkstam durvis, kaut tur nav neviena cilvēka.
