Aizvadītās pāris nedēļas parāda, ka globālās sasilšanas teorija nav vienīgā pareizā.Mums Latvijā ir tā priekšrocība, ka pilnā mērā varam izbaudīt visus četrus gadalaikus. Arī ziemu, kā pašlaik.
Aizvadītās pāris nedēļas parāda,
ka…
Aizpērn gan šķita, ka ziemas priekiem pienākušas beigas. Sestdien, pastaigājoties pa Valku, redzēju, ka visdzīvākā vieta pilsētā ir pazemes bunkuru rajonā.
Nekad pilsētā nebiju redzējis tik daudz bērnu ar un bez vecākiem vienuviet vizināmies ar slēpēm, ragaviņām un citiem šļūcamajiem.
Taču jo īpaši daudz aktīvas dzīves piekritēju ir jaunajā atpūtas trasē Valgā, kas sākas pie pašas Valkas robežas. Rudenī tajā saimniekoja skrituļotāji un velosipēdisti, taču pašlaik tā ir slēpotāju un nūjotāju pilna.
Lai nečīkst tie, kuri uzskata, ka Valkā nav kur izslēpoties. Vajag vien gribēšanu un inventāru. Man nudien negribas ticēt, ka lielākā daļa vecāku nespēj saviem bērniem nopirkt slēpes vai slidas. Nu nevajag taču obligāti pasaulslavenu zīmolu, piemēram, “Fischer” slēpes. Kaut gan igauņpusē iespējams iegādāties arī itin smalku lietotu inventāru. Bet ne par to šis stāsts.
Tāda ziema kā pašlaik, man ļoti atgādina bērnību pirms gandrīz pusgadsimta. Tiklīdz pārnācu no skolas, tā noteikti bija jākāpj uz slēpēm, lai vismaz pāris stundu pamatīgi izslēpotos. Kad kļuva tumšs, tad pienāca kārta slidotavai.
Nu kāda tur īpaša mācīšanās, ja tikai daži mēneši gadā ļauti ziemas priekiem. Puikas jo īpaši gaidīja auksto laiku, kad nevajadzēja doties uz skolu. Tad slēpošanai varēja atvēlēt gandrīz visu dienu.
