Visiem patīkamie Ziemassvētki, kā katrs tos izprot, citam tie ziemas saulgriežu svētki, citam Kristus piedzimšanas svētki. Vai Jēzus Kristus ir bijis, vai tas ir cilvēku prāta darbs? Kāpēc Kristus ir piedzimis, liekas pats galvenais jautājums.
Tas noticis tik senā laikmetā, bet kāpēc cilvēce vēl tagad visā pasaulē to atceras ar godbijību un prieku? Tā ir Kristus dzīve, viņa mācība jeb filozofija, kas arī tajā laikā cilvēcei bija vajadzīga, un šī vajadzība ir vēl šajos laikos.
Vai Jēzus kādam cilvēkam nodarīja ko ļaunu, bet mācīja saviem mācekļiem dzīvot tāpat. Mācekļi atzina viņa mācību par labu. Jēzum bija no ļaunā jābēg, jāsargājas, tomēr viņu nogalināja. Lai Jēzus mācība cilvēces labā nezustu, viņam bija no nāves atkal jāatdzimst. Te arī atbilde, kāpēc Kristus piedzimšanu vienmēr atceras.
Tuvo Austrumu tautas no Jēzus un viņa mācības attālinājās un tāpēc visu laiku kaujas savā starpā.
Kad Ziemassvētki nosvinēti, tad jāaizvada vecais gads un jau tūliņ jāsāk domāt par nākamo gadu. Vecajā gadā jau bija arī savi labumiņi, bet nenāca no labām rezervēm, tas ir, no pašu rezervēm, par kurām neviens nerūpējas. Krīze un birokrātija ir pašu radīta un izdomāta, lai notušētu valsts lietās nepaveikto.
Savā dzīves laikā visi 80 gadīgie esam piedzīvojuši četras valstiskās formācijas, tāpēc varam spriest un izteikt savas atziņas. To arī darām nākotnes vārdā katrs pēc savām iespējām un saprašanas.
Sekas šo 18 gadu laikā dažs redzēja, dažs izjuta, bet dažs palika arī nesapratis. Steidzīgi jānoskaidro cēloņi, kāpēc notika tā, kā nevajadzēja notikt.
Nākamajā gadā, tāpat kā šajā vecajā gadā notika dažādas reformas, jāizdara būtu ļoti ievērojamas reformas Latvijas sabiedrības dzīvē, lai Latvija būtu īsta demokrātiska republika. Nevis pēc kādiem ārzemnieciskiem paraugiem vai noteikumiem.
Jāapzinās, kas mēs esam un kas mums ir. No valdības puses grib Latviju pārvērst par kaut kādu objektu. Tas nekādus panākumus valsts attīstībai nedos. Tie būs tikai niecīgi papildu ienākumi ne jau valstij, bet biznesmeņiem. Vispār liels traucēklis valsts ekonomikas attīstībā ir neierobežoti aizstāvētā un, nekavējoties varētu pat teikt, neapdomīgā privatizācija.
Tieši tāpēc valstij naudas vairs nav, nav zināmi ienākumi, jo peļņa visa privātīpašnieku rokās, un viņi to izlieto pēc savas patikas. Būtībā īstie peļņas radītāji ir darba un pakalpojumu ņēmēji, bet darba devēji ar viņiem spēlējas, kā grib. Vai kāds darba devējs interesējas par saviem darba ņēmējiem, kā viņi dzīvo un iztiek no nopelnītā un kas ar viņiem notiek atlaišanas gadījumā?
Domājot par 2010. gada vēlēšanām, liels traucēklis būs ļoti daudzās partijas, kur vēl pavīd cerība panākt kādu vienotību. Nereāls sapnis! Iznāk, ka bezpartejiskie nav tiesiski cilvēki. Igauņi atļāvuši kandidēt arī bezpartejiskiem.
Vispār miljonus, kurus paredzēts izlietot vēlēšanām, derētu izlietot lietderīgiem mērķiem, piemēram, Valkas novadā labāk samaksāt igauņu slimnīcai, lai ārstē novada ļaudis, kuriem jāmēro tālais ceļš uz Valmieru.
Partiju vietā vajadzētu vairāk tautsaimniecībai atbilstošas praktiskas valsts iestādes vai organizācijas, piemēram, Latvijas dabas bagātību aizsardzība un izmantošana, kas praktiski organizētu un atbalstītu darbību šajā virzienā.
Vēl daudz dažādu reformu vajadzētu, bet visu vienā rakstā nevar uzrakstīt.Ausma Vaļģe
