Tā vietā, lai dzīvotu ar garšu,cenšamies ievilkt ķeksīšus sevis izdomātos plānos. Pieļauju, ka pirms jaunā gada iestāšanās daudzi sev nosolījās nākamās 365 dienas dzīvot citādāk nekā iepriekšējā gadā.
Tā vietā, lai dzīvotu ar…
Kā nu kurš – varbūt mērķtiecīgāk un taupīgāk, varbūt jautrāk un veselīgāk. Nezinu kā pārējiem, bet no personīgās pieredzes varu teikt, ka visas labās apņemšanās ilgst vien pāris stundu. Nu labi – varbūt vairākas dienas.
Tad pamazām sākam sevi mānīt, līdz visbeidzot vairs pat neatceramies, ko īsti solījāmies. Iespējams, tas tāpēc, ka uz dzīves lineāla paši esam izkārtojuši savus atskaites punktus, kuri visbiežāk sākas ar vārdiem – rīt… rīt es beigšu smēķēt, našķoties ar šokolādi un ēst pēc sešiem vakarā.
Rīt sākšu vingrot, bet šodien visu vēl atļaušos – gan ilgāk pagulēt, gan apēst tik kārdinošo, bet, atklāti sakot, nīstamo kūciņu. Tomēr katru gadu viens un tas pats – solīšanās, labi zinot, ka iekšējām sajūtām ar jaunā gada iestāšanos nav pilnīgi nekāda sakara.
Drīzāk – ar dzimšanas dienas tortē nopūstām svecītēm, ar iemīlēšanos vai kādu citu notikumu, kas rada mainīgas sajūtas. Lai gan arī varbūt kādam – ar jaunā gada iestāšanos.
Galvenais ir dzīvot aktīvi un veselīgi, priecīgi un interesanti, nevis savas apņemšanās pasniegt kā milzu notikumu – zini, es šodien sāku vingrot vai arī ieturēt diētu. Runāšanai nav nekādas dižās jēgas, galvenais ir sasniegtais rezultāts un pašsajūta.
