Kopš Smiltenes novadā slēdza Brantu un Birzuļu pamatskolu, viena no ēkām ir pilnībā tukša, otru apdzīvo pirmsskolas vecuma bērni. Kādi būs abu ēku turpmākie likteņi, skaidro Smiltenes novada domes izpilddirektors Kārlis Lapiņš. Par vienu no ēkām vairāki cilvēki izrādījuši interesi.
Abas bijušo skolu ēkas novada dome ar nelieliem izdevumiem cenšas uzturēt, nodrošinot tās ar siltumu, kā arī cilvēkiem, kas tās uzpasē.
Slēgtajā Birzuļu pamatskolā rosība turpinās. Tajā darbojas Bilskas bērnudārza filiāle, kuru apmeklē gandrīz divdesmit bērnu. “Novada domei ēka ir jāuztur un bērnudārza filiāle ir tāds kompromisa risinājums. Vismaz nav bezmērķīga uzturēšana, kā tas varbūt šobrīd ir Brantos,” saka Smiltenes novada domes izpilddirektors.
Izrāda interesi par Brantu skoluTuvākajā nākotnē nav plānotas izmaiņas saistībā ar ēku Mēros. Ar Brantu pamatskolu gan ir savādāk. Interesi par divstāvu namu izrādījuši vairāki cilvēki mutiski. Savukārt no viena, Brantu pagasta iedzīvotāja Ivara Leiša, dome saņēmusi iesniegumu ar lūgumu rast iespēju iznomāt viņam skolas ēku ar izpirkuma tiesībām.
Iesniegumā vīrietis norādījis savus mērķus attiecībā uz minēto vietu. Objektā viņš vēlētos izveidot tūrisma un atpūtas centru. Bet Smiltenes novada dome šo jautājumu neizskatīja, jo juridiski termins iznomāt ar izpirkuma tiesībām vairs nepastāv. Vēl pirms gadu mijas Finanšu un attīstības komitejas sēdē K. Lapiņš deputātiem izskaidroja notiekošo situāciju. Tāpat arī pretendentam.
“Jā, konkrēts cilvēks vērsās domē ar iesniegumu un saviem priekšlikumiem. Bet nomāt ar izpirkumu nemaz nevar. Ja tā būs privatizācija, tad jebkurā gadījumā ies caur konkursu. Un tur nevar būt viens pretendents. Vēl ir iespēja nomāt ēku. Tad droši pretendentiem radīsies jautājumi, uz kādiem nosacījumiem viss notiks,” spriež izpilddirektors.
Viņš piebilst, ka, iespējams, Smiltenes novada dome sagaidīs citu iesniegumu no I. Leiša un tad varēs spriest tālāk par šo lietu.
Noskaidrojām, ka I. Leitim interese par Brantu pamatskolu nav zudusi. “Vasarā bija zināms par skolu likvidāciju. Man jau pirms kāda laika bija ideja par lauku tūrismu, kur cilvēks var atbraukt atpūsties un atslēgties no ikdienas.
Manā uztverē tā ir ideāla vieta. Ēkai ir sava vēsture, blakus ir ezers, mežs, ērts piebraucamais ceļš. Pati māja ir glīta, un man tā patīk. Es to nesaskatu kā biznesa ideju, no kuras var naudu pelnīt. Tas ir darbs no sirds, tad arī citiem patiks,” stāsta I. Leitis. Viņš uzskata, ka būtu muļķīgi ēku palaist postā. Ja tagad neko nedarīs, tad pēc gadiem tur būs drupas.
Uz šo ieceri skeptiski skatās kādas atpūtas vietas īpašnieks, kurš vēlējās palikt anonīms. “Kāds tur tūrisms. Pēdēja gada laikā pieprasījums ievērojami krities. Tas ir ļoti jūtams. Ja kāda ģimenīte atbrauc nosvinēt jubileju, to taču nevar nosaukt par lauku tūrismu. Sirds darbs? Drīzāk tas ir kārtējais kāda īpašuma kārotājs,” uzskata uzņēmējs.
Iedzīvotājos iestājies vienaldzīgums“Ziemeļlatvija” uzklausīja arī vietējo iedzīvotāju viedokli par tukšo ēku. Pie Brantu pamatskolas vakar sastapām brantēnieti Andi Strazdiņu. Viņam uzticēti skolas apkārtnes uzkopšanas darbi.
A. Strazdiņš priecājas, ka viņam ir darbs un daudz nedomā par nama tālāko likteni. “Brantu skolu abi ar māsu esam absolvējuši. Ja godīgi, mani īpaši neuztrauc, kas te notiek. Vienalga, vai stāv tukša vai te kaut kas notiek. Sākumā bija žēl, ka aizslēdza skolu. Arī pēc skolas absolvēšanas varēju atnākt Ziemassvētkos bērnu pasākumu apskatīties. Tagad tā vairs nav, bet nu jau pierasti,” teic jaunietis.
Savukārt kāds cits Brantu pagasta iedzīvotājs teica, ka viņu vairāk uztrauc paša nākotne, nevis tukša ēka. “Nevienam tagad neklājas viegli, jo īpaši lauciniekiem. Tāpēc man gluži vienalga kas notiek ar skolu. Visi bērni aizsūtīti prom uz citām skolām. Pati māja atrodas nomalē, tālu prom no centra. Kam viņu tādu vajag, nezinu,” saka vīrietis.
Kamēr Brantu pamatskola ir novada domes paspārnē, tā turpinās rūpēties par nama uzturēšanu. Kā komitejas sēdē atzina K. Lapiņš un Brantu pagasta pārvaldes vadītāja Mārīte Treijere, patlaban ēka ir normālā stāvoklī.
Nelielas problēmas varētu sagādāt jumta segums. “Ja būs nepieciešams to labot, darbus veiksim pavasarī. Kā nekā ēka ir mantojums domei un mums par to ir jārūpējas, jādomā, ko ar to iesākt. Ja kāds domā, ka tas ir gards kumoss, tad kļūdās,” noteic Smiltenes novada domes izpilddirektors.
