Ja redzētu, tad strencēnieši vairs neatpazītu savas pilsētas kultūras nama zāli. Atverot durvis, pretī veļas putekļu mākonis. Celtnieki ar āmuriem un laužņiem lauž ārā vecos logu rāmjus. Sienās koka apšuvuma vietā ir apdrupis ķieģeļu apmetums.
Kultūras namā pilnā sparā notiek rekonstrukcija. Pirmajā stāvā uzņēmuma “Vidzemes energoceltnieks” strādnieki ķērušies pie telpu demontāžas, kā arī nojaukuši vienu no ēkas piebūvēm.
Atrod cara laika kapeikuPie otras piebūves viņi ķersies, tiklīdz tiks atrisināts jautājums par elektroapgādi. Nākamais darbs būs kultūras nama siltināšana no iekšpuses. Logus un durvis maina uzņēmums “Siltums NJ”.
“Remonta sākumā skats šķita briesmīgs. Taču nu jau esam pieraduši un dzīvojam ar domu, ka pēc tam būs skaisti,” teic Strenču kultūras nama direktore Daiga Beitika.
To, ka kultūras namam bija vajadzīgs pamatīgs remonts, saprot gan iestādes darbinieki, gan pilsētas iedzīvotāji. “Šķūnis paliek šķūnis, kā jau linu fabrikai celts. Nemīlīgs un auksts. No savām bērnības dienām kultūras namu atceros tādu, kā mūsdienās. Kaut kas ticis piešpaketelēts, bet lieli remonti nav notikuši,” stāsta strencēniete Baiba Vēvere.
Vietējie iedzīvotāji atceras nostāstus, ka Otrā pasaules kara laikā ēkā atradās kazarmas vai noliktavas. Ja Valkā, renovējot kultūras namu, pie ēkas celtnieki atrada mīnas, tad Strenčos strādniekiem tik bīstami priekšmeti gājuši secen. Vienīgais atradums pagaidām bijusi apsūbējusi 1842. gada kapeika. Viens no celtniekiem to ieraudzīja, ņemot nost zālē koka apšuvumu.Galvenais, – saglābt ēkuRekonstrukcijas laikā kultūras namam nomainīs jumtu, stiprinās pamatus, siltinās ārsienas, mainīs logus un durvis, ierīkos centrālapkuri malkas krāšņu vietā, cels jaunu piebūvi un pārbūvēs ieejas mezglu ēkā. Lielāko summu būvdarbiem piešķirs no Eiropas Savienības fondiem. Dēļu grīdas nomaiņa zālē, skatuves un telpu kosmētiskais remonts šajā projektā nav paredzēts.
“Saprotam, ka galvenais ir saglābt ēku. Nesošās koka konstrukcijas ir bojātas, jumts – caurs un tek. Ēka sēžas, un pamati lūzt,” saka D. Beitika.
Rekonstrukcijas laikā kultūras nama direktore un vēl daži administrācijas darbinieki turpina strādāt ēkas otrā stāva kabinetos. Savukārt pašdarbības kolektīvi jau mēģina citās telpās: deju kolektīvi un koris “Rītu puse” – vidusskolā, pūtēju orķestris – kā vienmēr, mūzikas skolā.
Pēc gadu mijas tur uz mēģinājumiem dosies arī senioru dāmu deju kolektīvs.To, kāds izskatīsies kultūras nams pēc rekonstrukcijas, iedzīvotāji ieraudzīs nākamā gada sākumā, iespējams, jau februārī.
