Kur ir robeža, kā atšķirt šarlatānu no īsta dziednieka?Šajā vērtību un atziņu sajukuma laikā iztrūcinātais un vienlaikus pašapzinīgais cilvēks labprāt pieķeras dažādiem neparastiem un eksotiskiem piedāvājumiem, kurus šodien plašā klāstā…
Kāds pazīstams ārsts, akadēmiķis, reiz vienā intervijā, vaicāts par to, vai viņš ir ticīgs, atbildējis ļoti zīmīgi: “Jā, es esmu ļoti ticīgs. Vēl vairāk – esmu māņticīgs!”
Šī atbilde ilustrē to, kas notiek mūsu sabiedrībā, mūsdienu cilvēka apziņā: no vienas puses – augsta izglītība un zinātniskā kvalifikācija, no otras – šķietami pilnīgi pretējs pasaules uzskats, kas pasmelts šā laikmeta saduļķotajā domāšanā.
Diezgan uzskatāmi tas izpaužas medicīnā, jo pat cilvēkam, kurš allaž ir uzticējies dakteru pieredzei un zināšanām, ilgstoši ārstējoties, ienāk prātā doma, ka varbūt tomēr labāks rezultāts sasniedzams, uzticoties dziedniekam, ekstrasensam, burvim vai vienkāršai lauku tantiņai, par kuras spējām no mutes mutē klīst leģendas.
Piemēram, kurš gan nezina Zilākalna Martu, par kuru jau iestudēta izrāde un režisors Alvis Hermanis ir pārliecināts, ka tieši šādi cilvēki ir pelnījuši valsts augstākos apbalvojumus. Zinu gadījumus, kad dakteris pacientam iesaka konkrētas tantiņas, kuras rozi izdziedēšot ātrāk nekā tradicionālā medicīna.
Kur ir robeža, kā atšķirt šarlatānu no īsta dziednieka? Kristīgam cilvēkam nevajadzētu meklēt palīdzību pie dziedniekiem, jo baznīcas lietas nav saistāmas ar cilvēkam nesaprotamām parādībām un māņticību, taču dzīve nezin kāpēc allaž ienes korekcijas.
