Zvārtavas pagasta iedzīvotāju Ainu Eglīti daudzi zvārtavieši zina kā labu ēdienu gatavotāju.
Zvārtavas pagasta iedzīvotāju Ainu Eglīti daudzi zvārtavieši zina kā labu ēdienu gatavotāju. Kad jūlijā pagastā tikos ar izslavinātu tortu cepēju un galdu klājēju Ināru Krūmiņu, viņa pastāstīja, ka pavārmākslas skolu esot aizguvusi no Ainas, ar kuru kopā klājusi galdus dažādām svinībām.
A. Eglīte atzīst, ka gatavošana viņai patikusi visu mūžu, un arī tagad, būdama jau cienījamos gados, viņa labprāt pārējiem ģimenes locekļiem izvāra pusdienas un vakariņas. A. Eglīte ir diplomēta pavāre.
“Jaunībā Valkā pabeidzu viengadīgo meiteņu arodskolu. Tur arī apguvu pavāres profesiju. Jāteic gan, ka vēl pirms tam man patika pašai kaut ko garšīgu izvārīt vai izcept, palīdzot mammai mājas darbos. Tad guvu pirmās iemaņas, bet tā pa īstam pavārmākslu iemācījos arodskolā. Man darbs pie plīts nav piespiedu pienākums. To daru ar prieku,” atzīst A. Eglīte.
Saimniecei vislabāk patīk gatavot gaļas ēdienus. “Virtuvē grūti izdomāt kaut ko pilnīgi jaunu, jo, šķiet, saimnieces jau visu ir izmēģinājušas. Tradicionālie gaļas ēdieni ir karbonādes vai kotletes. Man pašai skolā ļoti iepatikās tā saucamais Karalauču sitenis. Tagad to gatavo retāk, bet šis ēdiens ir ļoti garšīgs. Siteņa pagatavošanai vajag malto gaļu. Es šo ēdienu parasti esmu gatavojusi sešām personām. Tad nepieciešams puskilograms maltās gaļas. Tai piegriež svaigus gurķus, sīpolus, pieber piparus, pieliek sinepes, visu samaisa un novāra sālsūdenī. Tad saliek traukos un pārlej ar krējuma mērci. Minētās piedevas maltajai gaļai katrs var pievienot pēc savas gaumes,” stāsta A. Eglīte.
Rudenī saimniece par vienu no labākajiem ēdieniem atzīst sēņu karbonādi. “Es šo ēdienu atklāju apmēram pirms 10 gadiem. Sēņu cepurītēm noņem miziņu, tad tās noklāj ar sāli un pipariem un sacep olā. Garšīgs ēdiens,” apliecina A. Eglīte.
Ja neizdodas atrast karbonādei derīgas cepurītes, var gatavot sēņu sacepumu. “Cepeškrāsnī vienā kārtā saliek šķēlītēs sagrieztus kartupeļus, otru kārtu veido no gaļas, trešo no sēnēm un atkal uzliek kartupeļus. To visu sacep un pārlej ar mērci. Kārtas var likt visādi. Tās var būt arī tikai no kartupeļiem un sēnēm,” saka A. Eglīte.
Saimniece piekrīt teicienam, ka īsts pavārs zupu var izvārīt pat no cirvja kāta, ja mājās nav daudz produktu. “Tad tikai jābūt daudz sīpoliem. Tos taukos sacep un pēc tam savāra zupā, pievienojot dažus sagrieztus kartupeļus, desas gabaliņus un garšvielas,” stāsta A. Eglīte.
Saimniece atklāj, ka pavāram īsts zelta laiks ir rudens, kad izauguši dažādi dārzeņi. Tie ēdienu gatavošanā paver iespējas dažādām variācijām. “Man patīk vārīt zupu no gurķiem. Ūdenī saberu gabaliņos sagrieztus gan svaigus, gan marinētus gurķus, arī sīpolus, pielieku gaļu, un iznāk garšīga zupa. Jāatceras — jo lielāka dārzeņu dažādība, jo garšīgāka zupa,” apliecina A. Eglīte.
***
Ābolu krēms
Žāvētus ābolus samaļ, tad masai pievieno saputotu saldo krējumu un samaisa.
Sakņu pastēte
Sasmalcinātiem skābiem kāpostiem pieliek tomātu biezeni, pēc garšas pieber cukuru, sāli, pieliek smalki sagrieztus šķiņķa gabaliņus, visu masu kārtīgi sajauc, pārlej ar buljonu un cep cepeškrāsnī.
