Rīgā un citviet Latvijā turpina celties atkritumu apsaimniekošanu tarifi. Zero Waste Latvija aicina ieraudzīt iespēju pārskatīt savus paradumus, šķirot arvien vairāk un, ja iespējams, kompostēt, tādējādi samazinot savas atkritumu izmaksas.
Bioatkritumi veido līdz pat 40% no visiem mūsu atkritumiem, tos šķirojot un pārstrādājot, mums ir iespēja ne vien ievērojami samazināt to atkritumu apjomu, kas noglabāts poligonos, bet arī attiecīgi samazināt savu atkritumu apsaimniekošanas rēķinu.
Pārtikas atkritumus var šķirot bio konteinerā vai, pat labāk, KOMPOSTĒT! Kompostēšanas izmaksas ir tuvu nullei, jo atkritumi nekur nebrauc, bet kļūst par vērtīgām barības vielām augsnei vai augiem.
“Lētākie atkritumi ir tie, kurus mēs nesūtām uz poligonu! Ja lauku teritorijās ļaudis kompostu ir vienmēr veidojuši stipri vairāk, tad pēdējo 10 gadu laikā savu uzvaras gājienu ir sācis pilsētas komposts. To lieliski redzam tādās pilsētās kā Brisele, Parīze vai Berlīne. No vienas puses, cilvēki samazina savas atkritumu izmaksas, no otras pretī saņem “melno zeltu”, kuru var izmantot istabas augiem un dārzā,” saka Maija Krastiņa, Zero Waste Latvija lektore.
“Personīgi ļoti izjūtu, ka līdz ar atkritumu apsaimniekošanas cenu celšanos, palielinās cilvēku interese izmēģināt kompostēšanu, vēlme iegūt personalizētas konsultācijas par savu komposta sistēmu un mācīties, kā to veidot pareizāk. Nenoliedzami, taupības periods ir ļoti motivējošs mirklis padomāt par to, kā ilgtspējīgi izmantot sev pieejamos resursus. Piemēram, no pašu zaļajiem un virtuves atkritumiem veidots komposts var tikpat labi bagātināt augsni dārzā, pabarot dobes vai istabas augus kā veikalā nopirktais.
Uzsākt kompostu nekad nav par vēlu, pat vasaras beigās. Patiesībā, tieši tagad plaši pieejami laba piemājas komposta izveidei nepieciešamie materiāli – laksti, lapas, protams, arī virtuves atkritumi. Tā kā Latvijā rudeņi palikuši siltāki, ar kompostu dārzā var nodarboties ilgāk. Tikai iestājoties salam, procesi kompostā nobremzēsies.” saka Zane Gailīte, Zero Waste Latvija biedre un kompostēšanas eksperte.
Ja nav iespēju kompostēt, tad joprojām lētāk ir lūgt apsaimniekotājam uzstādīt biokonteineru un motivēt arī kaimiņus šķirot bioatkritumus. Tas laika gaitā var palīdzēt samazināt sadzīves atkritumu apjomu un līdz ar to – maksu par tiem.”Zero Waste Latvija” atgādina un izsaka nožēlu, ka Latvijā joprojām nav legalizēts un netiek popularizēts kopienas komposts. Eiropā daudzas pašvaldības ir izvēlējušās atbalstīt maza izmēra komposta risinājumus, kā arī veicināt un uzskaitīt individuālās komposta aktivitātes, jo tas ir iedzīvotājiem tuvs, videi draudzīgs, lēts un efektīvs atkritumu apsaimniekošanas risinājums. Ekonomiskie aprēķini liecina, ka tas ir krietni izdevīgāk nekā industriālo komposta iekārtu izveide un var kalpot industriālās sistēmas atslogošanai. Maza izmēra vietēji kompostēšanas risinājumi ir labāki arī no kvalitātes viedokļa – tajos var iegūt tīrāku, labākas kvalitātes kompostu, kuru var izmantot turpat kompostēšanas vietā. Tā kā nav nepieciešama atkritumu izvešanas loģistika, tiek samazinātas transporta radītās ietekmes.
Maija Krastiņa
Reklāma