Turpmāk katru gadu otrajā septembra svētdienā atzīmēsim Tēva dienu. Diemžēl šogad informācija par šo svinamo dienu nāca novēloti, tāpēc īstas svinības diezin vai kaut kur notika.
Turpmāk katru gadu otrajā septembra svētdienā atzīmēsim Tēva dienu. Diemžēl šogad informācija par šo svinamo dienu nāca novēloti, tāpēc īstas svinības diezin vai kaut kur notika. Latvijā jau svinam Mātes un Ģimenes dienas. Paredzams, ka tuvākajā laikā kā atzīmējamo dienu oficiāli atzīs arī Tēva dienu.
Pirmo reizi ar ideju par Tēva dienas tradīcijas ieviešanu Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks klajā nāca pagājušajā gadā. Šī iecere izraisīja diezgan plašas diskusijas, daļai sabiedrības pamatoti atzīstot, ka ģimeni veido divi līdzvērtīgi cilvēki — sieviete un vīrietis, māte un tēvs, tāpēc arī vīrieši — tēvi pelnījuši savu daļu atzinības un novērtējuma. Izskanēja gan arī viedoklis, ka Latvijas vīrieši šādu dienu nav pelnījuši.
Piekrītu A. Baštika viedoklim, ka daudzi Latvijas vīrieši nav tēva vārda cienīgi sava slinkuma, bezatbildības un egoisma dēļ. Taču šo negatīvo piemēru dēļ nevar noliegt tēva nozīmi kopumā. Atzīmējot Tēva dienu, sabiedrība akcentēs atbildīgā, apzinīgā, vīrišķīgā vīrieša tēlu, kurš izdara savu izvēli, stingri pie tās turas un atbild par tās sekām visā savas dzīves garumā. Šādu vīrieti tiešām var saukt par tēvu — cilvēku, kurš nodrošina savas ģimenes eksistenci, pastāvēšanu, gādā par tuvinieku drošību, mīl savus bērnus un viņu māti. Tas ir cilvēks bez tukšas ārišķības un uzspēlētas bravūras. Viņam šādas izpausmes nav vajadzīgas, jo arī bez tām viņa vīrišķais potenciāls ir piepildīts.
Ar kādu saturu piepildīt šo dienu, tas lai paliek katra paša ziņā. Tās var būt gan kopīgas pastaigas vai ekskursijas vietās, kur pagājusi tēva bērnība, tā var būt kavēšanās atmiņās pie svētku galda, tas var būt arī Tēva dienas dievkalpojuma apmeklējums vai kas cits — galvenais, lai visa ģimene šajā dienā būtu kopā un kopīgi novērtētu arī tēva ieguldījumu tās tapšanā un pastāvēšanā. Protams, tas būs iespējams tikai tajās ģimenēs, kurās tēvi patiešām ir tēvi. Un ne jau pats tētis ģimenē sev organizēs svētkus. Tas jāgrib darīt bērniem un viņa sievai. Iespējams, bērniem, kuriem nav tēva, šī diena sāpīgi atgādinās skaudro patiesību, bet var jau samīļot arī vectētiņu, krusttēvu vai vecāko brāli. Daba tukšumu nemīl, tāpēc ikvienam bērniņam un viņu māmiņām blakus novēlu mīlošus un gādīgus tētus!
