Lugažu parks, Saieta laukums, Saules parks, Jaunais parks, kā arī esošais nosaukums Lugažu laukums – tādi bija iedzīvotāju priekšlikumi, kurus klātienē saņēma aizvadītās ceturtdienas vakarā notiekošās diskusijas rīkotāji.
Ar iedzīvotājiem tikās novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks, Attīstības lietu komitejas priekšsēdētājs Vilmārs Vesingi, pašvaldības vadītājs Vents Armands Krauklis un Saimniecisko lietu komitejas priekšsēdētājs Aigars Roga.
Publicējot informāciju par šīs diskusijas rīkošanu par Lugažu laukuma nosaukuma maiņu, sociālajos tīklos komentāri bira kā no pārpilnības raga. To sarunā ar “Ziemeļlatviju” atzina arī V. Vesingi un V. A. Krauklis, norādot, ka diskusija sociālajos tīklos izvērtusies par karstu viedokļu apmaiņu. Diemžēl saņemti arī naidīgi komentāri.
“Tas mūs tiešām pārsteidza, ka par šādu jauku lietu – vēlmi konsultēties ar iedzīvotājiem un uzklausīt viņu viedokli, saprast, kā ir labāk, nevis uzspiest savu –, saņēmām arī daudz negatīvisma. Taču jācer, ka beigās nonāksim pie kaut kāda kopsaucēja. Diskusijās var just, ka visiem pa prātam neizdarīsim, jo viedokļi ir ļoti atšķirīgi un kategoriski,” atzīst V. A. Krauklis. Viņš skaidro, ka pēc rekonstrukcijas Lugažu laukums vairs nav laukums, jo pašvaldība to vēlas labiekārtot un veidot kā parku. Pēc V. A. Kraukļa domām to var nosaukt arī par skvēru vai pat parciņu, jo saņemti pārmetumi attiecībā par parka salīdzinoši nelielo teritoriju. Variantu, kā radies nosaukums Jaunais parks, V. A. Krauklis skaidro tā – uz aicinājumu ierasties valcēniešiem uz diskusiju, daudzi nemaz neesot zinājuši, kurā vietā tā notiks, jo neseko līdzi informācijai. Taču izstāstot, ka pie jaunās strūklakas, teikuši: “Tas ir tur, kur tagad būs jaunais parks?”
“Mēs paši pašvaldībā nevarējām nonākt pie vienota viedokļa. Šo diskusiju ierosināja pilsētas kultūras nama direktors Aivars Ikšelis, bet lēmumu pieņemsim otrdien, 23. augustā, notiekošajā Attīstības lietu komitejas sēdē. Personīgi man neviens jaunais ierosinātais nosaukums nepatīk, tāpēc esmu par esošā nosaukuma saglabāšanu,” skaidro V. Vesingi.
Arī A. Roga atzīst, ka nosaukuma variantu ir daudz. “Pamatojot savu viedokli, cilvēki tik tiešām ir iedziļinājušies šī laukuma vēsturē. Tas ir pozitīvi. Ja godīgi, es šai vietai atstātu esošo nosaukumu – Lugažu laukums, jo esmu pie šī nosaukuma pieradis,” savu viedokli pamato A. Roga.
Daudzi bijušie un esošie valcēnieši, kuri dažādu apsvērumu dēļ nevarēja klātienē piedalīties šajā diskusijā, pašvaldībai pārmeta viņu viedokļu neņemšanu vērā. Proti, sākotnēji bija noteikts, ka deputāti ņems vērā tikai šajā tikšanās reizē saņemtos priekšlikumus. Taču pēc tam pašvaldība savā mājaslapā izveidoja iedzīvotāju aptaujas anketu, kurā bija ļauts atbalstīt kādu no šiem pieciem priekšlikumiem vai ieteikt arī savējo variantu.
Viena no diskusijas dalībniecēm Mārīte Magone ierosināja esošo Lugažu laukumu pārdēvēt par Saieta laukumu.
“Katru otro vakaru braucu garām šim laukumam un redzu, kas te notiek. Atceroties Atmodas laiku, kad netālu no kultūras nama bija novietoti stendi ar informāciju par Tautas frontes laiku, ierosinu laukumu nodēvēt par Atmodas vai Saieta laukumu,” rosina M. Magone.
“Ziemeļlatvija” atgādina, ka trešdien, 24. augustā, pulksten 21.30 pie pilsētas kultūras nama notiks renovēto Ausekļa ielas posma un Lugažu parka atklāšanas pasākums “Vakars parkā” ar mūziķa Jāņa Stībeļa uzstāšanos.
VIEDOKĻI
Baiba Zunte:
– Nosaukums “Lugažu laukums” nav jāmaina. Tas ir muļķīgs lēmums, un pati iedoma un priekšlikums absurdi. Atjēdzieties! Nosaukums ir vēsturisks un ar pilsētas identitāti saistīts. Tikai mazvērtības kompleksu pārņemtam vai pilnīgam svešiniekam, kam tas neko nenozīmē, kaut kas tāds var ienākt prātā. Pirmkārt, vārdam “Lugaži” vispār vajadzētu būt pēdējam, kam ķerties klāt, ja kaut ko absolūti vajadzētu mainīt. Laikā, kad starptautisku zinātnieku grupa veic pētījumu par Ziemeļvidzemē saglabājušos lībisko mantojumu vietvārdos un runā par to skanējumu atgūšanu, mūsu domes vadība iet pretējā virzienā, mudinot iedzīvotājus nosaukumus nomainīt. Otrkārt, tiem, kuriem ir problēmas ar vārda “laukums” pastāvēšanu, varu atgādināt, ka ne Liepājas Rožu laukumam, ne Zemitāna laukumam Rīgā tādas nepastāv, lai gan tie ir tikpat daudz laukumi, cik parki! Latvijā ir virkne piļu, muižu un cietokšņu, kuru vēsturiskā funkcija vairs nepa-
stāv, bet to nosaukumi tiek saglabāti, jo tā ir identitāte un vietējo lepnums. Treškārt, pats aptaujas veids – darba nedēļas vidū balsu pieņemšana tikai no tiem, kas varēs ierasties noteiktajā laikā? Labi zinot, ka daudzi strādā Rīgā vai citur ārpus Valkas un ierasties nevarēs. It kā tā būtu kaut kāda skatītāju simpātijas balsošana par Lieldienu Zaķa titulu. Daudziem nav pieejams internets, lai par šo balsošanu vispār uzzinātu. Ja tādam jautājumam vispār būtu jābūt, pareizā pieeja būtu izplatīt balsošanas veidlapas katram iedzīvotājam pastā. Ceturtkārt, pirms šādu iedomu publicēšanas jums būtu noderīgi uzklausīt šajos jautājumos kompetentus speciālistus – novadpētniekus, vēsturniekus, etimoloģijas pētniekus.
Raitis Jākobsons:
– Vēsturiskajam ir liela nozīme vietu un lietu nosaukumos. Manuprāt, šobrīd nav pamata mainīt vietas nosaukumu tikai tāpēc, ka parādījusies strūklaka, ir apstādījumi un soliņi. Gribētos no idejas virzītājiem dzirdēt skaidru atbildi – no kurienes ir radusies ideja par Lugažu laukuma
nosaukuma maiņu? Mani pilnīgi apmierina nosaukums, kāds ir tagad, un to nav nepieciešams mainīt. Vispār šāda veida jautājumus nevajadzētu risināt sasteigti, tas būtu jābalsta uz cilvēku aptauju vai vietējo referendumu.
Žanna Puriņa:
– Tautai bez vēstures nav nākotnes!
Ilvars Rullis:
– Tagad tas vairs nav laukums, bet parks. Iesaku to nodēvēt par Centra parku!
Evija Stālmeistere:
– Līdzīgi, kā tas ir Siguldā, – Svētku laukums!
Iluta Bauga:
– Man Lugažu laukums asociējas tikai un vienīgi ar Lugažiem. Valkā nedzīvoju jau vairāk kā 20 gadus, taču, ja lasu “Ziemeļlatvijā” par kādu pasākumu Lugažu laukumā, nekādi nedomājas, ka tas notiek Valkā.
Inga Karpova
Reklāma