Latvijas Dabas muzeja ornitologs un ziemeļu gulbju pētnieks Dmitrijs Boiko iecerējis izveidot gulbju vērotāju tīklu visā Latvijā.Daži aktīvisti jau ir atsaukušies viņa aicinājumam.
Arī Ziemeļvidzemes virsmežniecības Strenču mežniecības mežzinis Jānis Ence nolēmis atbalstīt D. Boiko iniciatīvu un iesaistīties minēto putnu vērošanā. “Es noteikti atbalstīšu šādu iniciatīvu, jo ziemeļu gulbji ir redzēti arī mūsu pusē. Zinu, ka Sedas purvā ligzdo viens šo gulbju pāris, bet pieļauju, ka tas nav vienīgais.
Visvairāk šos putnus var redzēt pavasarī, kad viņi lido cauri purva teritorijai,” stāsta J. Ence. Viņš gan domā, ka diezin vai ornitologi uz Sedas purvu brauks apgredzenot gulbjus, jo viņi novērojumiem izvēlas vietas, kur šo putnu ir visvairāk.
D. Boiko uzskata, ka šāda tīkla izveidošana ļautu operatīvi saņemt informāciju par ziemeļu gulbju migrāciju un paradumiem. Pēc pašreizējās uzskaites, Latvijā ligzdo aptuveni 200 pāru.
Šovasar ar kakla gredzeniem ir apgredzenoti 132 putni, bet ziemā apgredzenots viens ziemeļu gulbis. 109 no apgredzenotajiem gulbjiem bija mazuļi, 19 – spalvu metēji, deviņi – ligzdotāji un viens ziemotājs. Visvairāk ziemeļu gulbji ir manīti un apgredzenoti Kuldīgas un Liepājas pusē.
“Šāda pētnieciskā darba veikšana veido Latvijas zaļo tēlu. Mūsu rīcībā ir daudz unikālu faktu, kas ļauj izdarīt secinājumus par ziemeļu gulbju migrāciju, dzīves ilgumu un pārvietošanās ātrumu,” saka D. Boiko. Ziemeļu gulbju pētījumus atbalsta Latvijas Dabas muzejs, Vides aizsardzības fonds un aktīvā tūrisma centrs “Eži”.
