Patiesībā ir visai vienkārši, kā par pusotru miljonu latu „ar godu un bez naida” saglabāt Latvijas lauku medicīnu, vienlaikus virzoties slimnīcu skaita optimizācijas virzienā.
Piedāvājums skar 20 slimnīcas- līdzšinējās lokālās slimnīcas, kas tiek pilnīgi vai daļēji pārvērstas par aprūpes iestādēm (Alūksne, Ludza, Krāslava, Aizkraukle, Bauska, Talsi, Saldus, Kuldīga, Tukums, Limbaži), kā arī daļu no tām slimnīcām, kas iesaistījušās apvienībās (Balvi, Sigulda, Valka), dažas šogad slēgtās lokālās slimnīcās (Ērgļi, Smiltene, Līvāni, Priekule, Kārsava, Viļāni). Atbilstoši Pašvaldību savienības kongresa rezolūcijai šajās slimnīcās vajadzētu saglabāt neatliekamo palīdzību 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā.
Latvijas lauku slimnīcās būtu lietderīgi atstāt stabilas, ar tāmes finansējumu nodrošinātas uzņemšanas nodaļas, vismaz vienu klīnisku nodaļu ar intensīvās terapijas iespējām (observācijas jeb novērošanas nodaļu, kas senāk tika dēvēts par izolatoru), kas darbotos diennakts režīmā.
Lielākā daļa (60-80%) no pacientiem, kas tiek atvesti ar ātro palīdzību, kā zināms slimnīcā nepaliek, ja tiem tiek sniegta palīdzība (sašūta brūce, pārbaudīta neiroloģija pie galvas traumas, noņemts augsts asinsspiediens, samazināta temperatūra maziem bērniem, noņemtas sāpes).
Citiem slimniekiem vajadzīga relatīvi īslaicīga uzturēšanās slimnīcā, piemēram, pēc sirds sāpju vai aritmijas kupēšanas slimniekam būtu 1 diennaksts jāpavada ārsta uzraudzībā. Tam, protams, vislabāk der relatīvi tuvumā esoša stacionāra ārstniecības iestāde. Šādā veidā ievērojami var samazināt braukšanas un vešanas izdevumus, vieglāk organizēt pacientu plūsmu, jo vienkārši- nav jādzenā Neatliekamās medicīnas mašīna bezgala tālu.
Šādai nodaļai būtu jābūt no 20 līdz 40 gultu lielai (rēķināsim vidēji 30 gultas 20 slimnīcās). No valsts budžeta 15 Ls vidēji gultasdiena x 30 x 20 x 30 dienas mēnesī- kopā pa visu Latviju 270 tūkstoši mēnesī jeb viens miljons 80 tūkstoši atlikušajā laikā šogad (protams, šādā nodaļā pacienta iemaksa būtu MK noteikumos paredzētie 12 Ls diennaktī).
Uzņemšanas nodaļa ar diennakts ārsta darba nodrošinājumu, laboratoriju, rentgenu vidēji 5000 Ls mēnesī 20 slimnīcās- kopā 100000 Ls mēnesī jeb 400000 Ls šogad. Kopā aptuveni pusotra miljona latu.
Tas nozīmē nepilnu 1% no Latvijas veselības budžeta otrajam pusgadam (202 miljoni latu). Ar šādu rīcību Veselības ministrija samazinātu sociālo spriedzi, kā arī ļautu glābt tādus slimniekus kā aizvakar aprakstītais gadījums Aizkrauklē vai vakar no Līvāniem (dzelzceļa katastrofa) ilgi transportētā slimniece.
Rodas aizdomas, ka Veselības ministrija mazo slimnīcu pilnīgu slēgšanu un neatliekamās palīdzības neparedzēšanu rada tikai tādēļ, lai:
1) politiski pierādītu „Jaunā laika” neveiksmīgo valdīšanu;
2) pamatotu milzīgos ieguldījumus Ātrās un neatliekamās palīdzības autotransporta iegādē.Šobrīd Veselības ministrijai ir iespējams pierādīt, ka tā vēlas rīkoties tautas veselības labā, nevis nodarboties ar genocīdu.
P.S. Šis priekšlikums nosūtīts Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Veselības ministrei Baibai Rozentālei, Finansu ministram Einaram Repšem, Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājam, ārstam Valdim Ģīlim, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam, ārstam Jānim Strazdiņam, Pašvaldību savienības priekšsēdētājam Andrim Jaunsleinim.
