Nereti dažos mazajos veikaliņos pircēji iegādājas nekvalitatīvi preci, bet, kauna jūtu vadīti, to noklusē. Portāla forumā “tārpi…” pircēji izteic kritiku veikalu īpašniekiem, jo nācies iegrābties nekvalitatīvā precē – Tādā, kurai…
Diemžēl jāpiekrīt, ka rakstītais atbilst patiesībai, jo arī man dažreiz gadījies mazajās bodītēs nopirkt stipri pakusušu saldējumu, apglumējušas krabju nūjiņas, ar pelēku pūku apaugušu jogurtu un ieskābušu pienu.
Sevi gan neuzskatu par tipisku neveiksminieci, kurai neienāk prātā apskatīt preces derīguma termiņu, bet acīmredzot ir citi iemesli, kāpēc piens, kuram derīguma termiņš vēl nav beidzies, pamanās saskābt, bet desa saldējamajā vitrīnā apglumēt.
Nenoliedzami, neviens nespiež iepirkties tuvējos veikaliņos pie dzīvesvietas, bet reizēm tā negribas no pilsētas stiept pienu un maizi. Un kāpēc arī tas būtu jādara, ja pie pakša ir tirgotava, kurai jāievēro noteikumi un jātirgo produkcija, kas atbilst kvalitātes prasībām.
Visvairāk ir žēl bērnu, kuri par vecāku iedotajiem santīmiņiem nopērk saldējumu, kurš, atverot iepakojumu, gandrīz izlīst. Jādomā, taupot elektroenerģiju, saldējuma vitrīnas darbojas ekonomiskajā režīmā un tāpēc arī nespēj nodrošināt vajadzīgo temperatūru.
Diemžēl tā ir pircēju krāpšana. Un skumjākais ir tas, ka šajos laikos, kad gandrīz ikviens skaita santīmus dienišķajai iztikšanai, vēl nākas nopirkt pārtikā nelietojamu preci. Te nu būtu darba lauciņš kontrolējošajām institūcijām, lai beidzot tirgotāju nekaunībai darītu galu.