Kādu laiku neapspriedām krīzi, bet gan Krievijas šovbiznesa zvaigznesAtklāti sakot, par tikko Jūrmalā izskanējušo festivālu “Jaunais vilnis” dzirdēju gan pozitīvas, gan arī nievājošas atsauksmes. Vienaldzīgo nebija.
Kādu laiku…
Vismaz cilvēkiem mainījās sarunas temats, un kādu laiku galvenā nebija krīze Latvijā, bet gan Krievijas šovbiznesa zvaigznes, konkursanti un tērpi.
Man tie bija svētki prātam, acīm un sirdij, jo vairākus vakarus neķēru ķreņķi pa to, ko atkal izdomājusi valdība, lai ietaupītu budžetu uz tautas rēķina, bet gan baudīju absolūti pozitīvu, gaišu un priecīgu pasākumu.
Klausījos vieglas un melodiskas dziesmas, apmierināju savu ziņkāri par to, kā zvaigznes cīnās ar laiku, tas ir, ar novecošanu, lieko svaru un citām nebūšanām, apjūsmoju skaistās un karaliskās kleitas, ķiķināju par kāda mākslinieka mēģinājumiem līdzināties aizsaulē aizgājušajam popmūzikas karalim, lepojos ar Latvijas pārstāvi Aishu, kura sevi tik tiešām parādīja kā talantīga dziedātāja, ar kuru jārēķinās pārējiem konkursantiem.
Diemžēl nācās noklausīties arī ne tik pozitīvas atsauksmes par festivālu. Sitot pie krūtīm un piesaucot tēvu tēvu grēkus, dažs labs latvietis uzskata, ka, rīkojot pasākumu Latvijā, mēs pārdodamies krieviem.
Bet vai tiem prātvēderiem nav ienācis prātā, ka par visu tiek maksāts. Un tas šodien nav mazsvarīgi.
Tomēr pāri visam ir prieks, ka “Jaunais vilnis” ir kļuvis baudāms un klausāms pasākums.
