“Drosmīgākie atrod veidu, kā izdzīvot, arī tad, kad viss jūk un brūk.” Ne jau man vienai nācies dzirdēt pēdējā laikā bieži izskanējušo teicienu: “Krīze – iespēju laiks!”
“Drosmīgākie atrod veidu, kā izdzīvot, arī tad,
kad viss jūk un…
Pirmo reizi to izdzirdot, pārņēma neizpratne – nu kādas gan var būt iespējas laikā, kad viss jūk un brūk? Bet izrādās – var gan!
Aizvien vairāk ir cilvēku, kas iegādājas pašu ražoto un audzēto, tāpēc uzņēmīgākie un izdomas bagātākie sākuši paši savu uzņēmējdarbību. Lai to uzsāktu, starta kapitāls bijis pavisam neliels. Kāda jauna ģimene, kurā abi gandrīz vienlaicīgi palika bez atalgota darba, sāka paši marinēt un pēc tēvu metodes žāvēt vistas.
Ticiet man, tās ēdot, atceros, kā mans tēvs bērnībā lielajā veļas katlā tikai pēc savas receptes marinēja vistas un pēc tam žāvēja ar alkšņu malku paša celtā žāvētavā. Tā dara arī šis jaunais pāris, un viņiem darbošanās vainagojas ar panākumiem, bet ienākumi – ar pluss zīmi.
Apmeklējot Valkas jauno tirgotavu “Walk”, satikos ar bērnības draudzeni, kura izvēlējusies šuvējas profesiju. Sapratusi, ka klientu kļuvis mazāk, apmeklēja pērlīšu vēršanas kursus un tagad pati darina fantastiskas rotas.
Tagad, kad daudzi vairs nevar atļauties iegādāties dārgmetālu rotaslietas, izvēlas bižutēriju. Rotu darinātāja nesūdzas par noietu, jo lielā pieprasījuma dēļ bieži nākas tās darināt līdz pat rīta gaismai.
Manis pieminētie piemēri nenoliedzami ir veiksmes stāsti, bet no tiem ir vērts pamācīties.
