Pagājušajā nedēļā Jērcēnu pagastā ieradās arboristi jeb kokkopji, lai sakoptu Kaņepju dižozolu un nostiprinātu tā stumbru. Grupu vadīja Latvijas arboristu biedrības valdes priekšsēdētājs Edgars Neilands.
J
ērcēnu pagasta tautas nama vadītāja Ginta Gailīte stāsta, ka ozola stumbrs sašķēlies no zibens spēriena. “Dabas pētnieki noskaidrojuši, ka Kaņepju ozols ir otrs dižākais Latvijā, tādēļ domājām, kā koku saglabāt. Vispirms konsultējāmies ar dabas pētnieku Gunti Eniņu, kurš mums ieteica pēc palīdzības vērsties pie Edgara Neilanda vadītajiem arboristiem. Noslēdzām ar SIA “Labie koki” līgumu par koka sakopšanu, un pagājušonedēļ arboristi ieradās to izdarīt,” stāsta G. Gailīte.
Pie varenā Kaņepju ozola pulcējās vairāki vīri ar alpīnistiem līdzīgu ekipējumu. Gluži kā kalnos kāpējiem vajadzēja trosēs turēties starp kuplajiem ozola zariem, lai nostiprinātu koka lapotni.
E. Neilands “Ziemeļlatvijai” pastāstīja, ka koka saglābšanai tika veikta tā kopšana un siešana. “Vajadzēja izdarīt gan dinamisko, gan statisko siešanu. Dinamisko sistēmu izveidojām pie vainaga.
Šī sistēma ļauj izturēt četras tonnas lielu slodzi. Ozols pats šo sistēmu nemaz nejūt, un tā ne mazākā mērā nekaitē kokam. Savukārt zemāk dižozolu nostiprinājām ar statisko siešanu, izmantojot centimetru resnu trosi. Ar to sakļāvām kopā sašķeltā stumbra daļas,” stāsta E. Neilands.
Viņš piebilst, ka arboristiem visvairāk darba ir pie Rīgas un Jūrmalas pusē, bet viņi labprāt palīdz arī reģionos saglābt lielus kokus ar vēsturisku nozīmi.
Kaņepju svētozola apkārtmērs ir 9,3 metri, tā augstums – 17 metri. Ozola vainaga projekcija ir 300 kvadrātmetru, bet zari stiepjas 10,4 metru garumā.
Valkas novadā Edgars Neilands ar kolēģiem ir strādājis arī Kārķu pagastā. Tur arboristi sakopa divus dižkokus.
