Pēdējo mēnešu laikā krīzi jeb Latvijas dižķibeli izjutis teju vai katrs. Labākajā gadījumā samazina algu, sliktākajā – atlaiž no darba. Ieņēmumi kļuvuši mazāk, tomēr iespēju vairāk. Jā, esmu no tiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka krīze ir…
Tā jau saka – nav ļaunuma bez labuma. Kādai manai draudzenei darbā draudēja atlaišana, galu galā viņu neatlaida, bet algu samazināja pamatīgi. Protams, vienu brīdi draudzene staigāja nokārtu galvu, jo darbs kļuva mazāk, brīvā laika vairāk. Bet tad viņa sāka piepildīt šo laiku, realizējot savas idejas. Kad apavu darbnīca kļuva par dārgu, jauniete savus apavus salaboja pati. Lai saplīsusī kurpju zole atkal būtu kā jauna, tika izgriezti somas rokturīši un loksnīti no tiem pielīmēja apaviem. Melnais tonis uzspodrināts ar marķiera palīdzību. Rezultāts patiešām fantastisks.
Izrādās, ka mammas jaunību dienu žaketi var pārveidot par mūsdienīgu un stilīgu. Atliek vien piešūt kičīgas pogas. Tā pati draudzene reiz stāstīja, ka viņas drēbju skapī uzdarbojas kodes. Tā kā mīļas lietas žēl bijis mest ārā, viņa tās pārtaisījusi un pāršuvusi, liekot lietā mežģīnes, spīguļus.
Zinu meiteni, kura savā dzīvoklī vecām, neinterisantās krāsās esošām mēbelēm iedevusi jaunu elpu. No pagraba uznestais vecais koka galdiņš nokrāsots melns, ar raibiem tauriņiem. Izskatās gluži tā pat kā Alan Deko kumode blakus galdiņam.
Mani priecē tas, ka šajā laikā civēki meklē un atrod alternatīvas. Viņu darbs vairs nav konveijers, bet gan radošas izpausmes, kuras iedvesmo.
