Sestdien Preiļu pilsētas parka estrādē notika pasākums, kurā sevi pieteica biedrība “Slow Food” jeb lēnā pārtika.
Sestdien Preiļu pilsētas parka estrādē notika pasākums, kurā sevi pieteica biedrība “Slow Food” jeb lēnā pārtika. Vienlaikus tur no visiem Latvijas novadiem bija ieradušies zemnieki, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Tieši viņu dēļ tad arī devos palūkoties, kā viņiem sokas, ko viņi piedāvā un, galvenais, vai kopējā veikalu un tirgus piedāvājumā bioloģiskais produkts ir kaut kas īpašs un atpazīstams.
Pasākumā izdevās aprunāties ar vairākiem zemniekiem. Ilgāk — ar kurzemnieku, kurš savā saimniecībā līdztekus citiem dārzeņiem un augļiem audzē plūškokus. Interesenti līdz ar vērtīgu informāciju varēja iegādāties arī plūškoku ziedu tēju. Produkts tiešām bija interesants, bet kurzemnieka pārdomas par bioloģisko lauksaimniecību — vēl interesantākas.
To, ka lielveikalu plaukti ir pilni ar nedabiski lieliem un veseliem importētiem āboliem laikā, kad Latvijas ābeļdārzos zari lūst no augļu pārpilnības, būs ievērojis pat steidzīgākais pircējs. Kur problēma? Lai zemnieks varētu realizēt savu izaudzēto un konkurēt ar Polijā par dažiem santīmiem iepirktajiem sulai domātajiem āboliem, viņam Latvijas audzējums jāpārdot par zemāku cenu, nekā prasa veikalnieks par importa augli. Kāda ir lielākās iedzīvotāju daļas pirktspēja, nevienam nav jāpaskaidro, tāpēc poļu āboli veikalu plauktos ilgi neieguļas.
Acīmredzot dzīves līmenim Latvijā vēl tālu līdz tādam, kad cilvēks būs finansiāli spējīgs domāt par savu veselību. Eiropas attīstītajās valstīs par bioloģiskās lauksaimniecības produktu vērtību cilvēki jau ir pārliecināti. Zaļajos tirgos dārzeņu un augļu cenas ir krietni augstākas nekā ar pesticīdiem bagātinātajiem lielveikalu produktiem. Pie mums mazdārziņos kilogramiem nenolasītas palikušas upenes, jo kā gan tām konkurēt ar no Ķīnas par diviem santīmiem kilogramā ievestajām.
Toties bērni un mazbērni slimo ar dažādām alerģiskām kaitēm, un nereti uz ielas nākas sastapt apaļīgus cilvēkus, kādus redz televīzijas pārraidēs no okeāna otras puses.
Palēnām zaļā domāšana ienāk arī Latvijā. Kaut nu piketu, streiku un protestu jūklis kaut nedaudz palielinātu vidusmēra cilvēka maciņa biezumu un vismaz nākamās paaudzes varētu atļauties lietot veselīgu pārtiku…
