Jāmācās sevis dēļ, un tad jau dzīve pati visu noliks savās vietās. “Un ko tālāk?” pēc skolas izlaidumam jautā absolventi. Tie, kuri par spīti visām dižķibelēm, nelaimēm un kataklizmām nolēmuši iegūt augstskolas diplomu, pēc pamatskolas…
Savukārt tie, kuriem jau pavisam drīz būs kabatā diploms par vidējo izglītību, lielākoties ir neziņas un izvēles priekšā. Nesen TV raidījumā “Abi labi” dzirdēju sakām, ka daudzviet vecajās Eiropas valstīs cilvēki studē lietas, kas viņus interesē, piemēram, filozofiju, vēsturi un literatūru.
Studenti absolūti nestresojot, vai viņu zināšanas un prasmes būs pieprasītas darba tirgū, jo viņi to dara sevis dēļ ar pārliecību – pienāks laiks un zināšanas noderēs. Iespējams, tā var darīt tikai bagāti un par sevi pārliecināti cilvēki, bet šī pārliecība varētu būt stimuls arī dažam labam latvietim.
Esmu pārliecināta, ka nevar visi, ņemot vērā tirgus prasības, būt ekonomisti, juristi un baņķieri. Pēdējā laikā visas šīs prognozes ir sagriezušās kājām gaisā, un cilvēks netiek gudrs, kur varētu būt viņa vieta darba tirgū.
Nenoliedzami, ka vairums jaunu cilvēku meklē iespējas studēt ārzemēs. Īpaši populāras ir Dānijas augstākās mācību iestādes, kur izglītošanās ir bez maksas. Intervējot jaunus cilvēkus, kuri studē Dānijā, nonācām pie atziņas, ka sākumā dāņi pret viestudentiem izturas aizdomīgi un reizēm pat nejauki.
Tas izskaidrojams ar to, ka lielākoties viesstudenti izrādās centīgāki un arī uzņēmīgāki, jo nesmādē nevienu iespēja nopelnīt līdzekļus izdzīvošanai.
