Šodien jau mazliet saulaināks paliek. Biju pat vienu brītiņu uzrāpojis uz palodzes, lai pasauļotos. Un te …bāc!Šodien jau mazliet saulaināks paliek. Biju pat vienu brītiņu uzrāpojis uz palodzes, lai pasauļotos. Un te …bāc!
Garām manai priekšējai spalvainajai kājiņai (labajai) nokrita pamatīgs ledus gabals. Pārējās septiņas metās pakaļ gandrīz sadragātajai, un es veiksmīgi iekūleņoju atpakaļ birojā. Brrr… šito krusu.
Biroja dāmītes saleca pie loga un visas vienā laidā – šausmas, briesmas, ai, ai, ai…Kas tad viņām, bet par mani jau neviens nepadomāja. Mana dvēselīte gandrīz gabalos sašķīda no lielā pārbīļa. Bet ne jau tas ir galvenais.
Man ir plāns! Šovakar klusi ielavīšos vienas uķi, ķuķinātājas kosmētikas maciņā un došos nedēļas nogales izklaides ceļojumā. Gaidiet, jo pirmdien jau būšu atpakaļ un tad pastāstīšu, kā man veicās. Tas būs jautri, ticiet man…