“Neļausim labi iesāktam darbam aiziet nebūtībā.” Tāds teikums noslēdz “Ziemeļlatvijai” adresētu, vismaz 18 cilvēku atbalstītu vēstuli ar aicinājumu sasaukt Smiltenes pensionāru atklātu kopsapulci.
“Neļausim labi iesāktam darbam aiziet nebūtībā.” Tāds teikums noslēdz “Ziemeļlatvijai” adresētu, vismaz 18 cilvēku atbalstītu vēstuli ar aicinājumu sasaukt Smiltenes pensionāru atklātu kopsapulci un panākt, lai darbu turpinātu pilsētas pensionāru klubiņš.
“Neviltotu izbrīnu un neizpratni radīja raksts “Ziemeļlatvijā” 2005. gada 11. augustā par Smiltenes pensionāru klubiņa likvidāciju,” sākas kolektīvā vēstule, kurā izteiktās domas atbalsta S. Vīksna, J. Vīksna, B. Spunde ar ģimeni, I. Kaufmane, A. Veismane, V. Vītola, L. Graumane, M. Ērgle, I. Ērgle, G. Lapiņa, Ā. Rīdere, P. Lībiete, J. Lībietis, Tumuļkalnu ģimene (trīs cilvēki), D. Brikmane un M. Jaunzeme.
Aizstāv draudzīgāko klubiņu rajonā
Minētais raksts “Smiltenes pensionāri savā organizācijā veic reorganizāciju” informēja — kopš šā gada 9. augusta darbību pārtraucis kolektīvs, kas sevi dēvēja par Smiltenes pensionāru klubiņu. Turpmāk pilsētas pensionāru sabiedrisko dzīvi organizēs Smiltenes pensionāru apvienības aktīvisti. Klubiņa dalībniekiem izteikts priekšlikums iekļauties šīs apvienības darbībā.
Ziņa satraukusi ne tikai vecākās paaudzes smilteniešus, bet arī tuvāko pagastu cilvēkus. Izlasot par nesaskaņām Smiltenes pensionāru apvienības un klubiņa darbībā, savas domas “Ziemeļlatvijai” pat bez īpaša uzaicinājuma uzticēja Variņu pagasta lauku iedzīvotāju sadarbības apvienības “Variņi” vadītāja Maija Miķelsone.
“Kaut personīgi nepazīstu nevienu no rakstā pieminētajiem cilvēkiem, vēlos oponēt. Esmu neizpratnē par apvienības vadītājas nostāju. Uzskatu, ka katram cilvēkam ir tiesības piedalīties tik organizācijās un pasākumos, cik vien viņš vēlas un spēj. Tas, ka visās jāmaksā dalības maksa, ir tikai viņa problēma un izvēle. Nevienu dalībnieku nevar piesaistīt ar varu.
Šajā laikā, kad pat mūsu valdība domā, kā paaugstināt iedzīvotāju sabiedrisko aktivitāti, piedāvājot iespējas piesaistīt Eiropas Savienības un valsts līdzekļus, mēs mēģinām ierobežot ļoti aktīvas grupas darbību. Būtu ļoti žēl, ja kaut kādu padomisku ambīciju dēļ pārtrauktu darboties draudzīgākais pensionāru klubiņš rajonā. Jau ilgāku laiku, lasot avīzi, priecājos par viņu enerģiju un izdomu,” atzīst M. Miķelsone.
Aicina sabiedrību nestāvēt malā
8. septembrī paredzēta Smiltenes pensionāru apvienības sapulce. Tajā lems, kurš turpmāk būs atbildīgs par kultūru, kurš — par klubiņu. Klubiņa ilggadējā vadītāja Agate Zariņa apvienībai iesniegusi atlūgumu.
Jau minētās kolektīvās vēstules atbalstītāji aicina Smiltenes sabiedrību būt atsaucīgiem un līdz tam iesniegt priekšlikumus, lai saglabātu klubiņa aktivitātes. Kaut arī no pensionāru apvienības puses nav izskanējis paziņojums par klubiņa likvidāciju, cilvēkus tik un tā māc bažas.
Lūk, arī vēstules teksts. “Īsti nav skaidrs Smiltenes pensionāru apvienības vadības priekšlikums klubiņam iekļauties pensionāru apvienības darbībā. Tajā pašā rakstā ir teikts, ka 1999. gadā pensionāru apvienības sēdē A. Zariņa ir ievēlēta par klubiņa vadītāju ar tiesībām organizēt klubiņa padomi pēc saviem ieskatiem. Kurā laikā klubiņš būtu atdalījies no pensionāru apvienības?
Kā mēs saprotam, tad klubiņš bija apvienības struktūrvienība, kura darbojās gan ar apvienības, gan ar Smiltenes domes ziņu. Cik saprotam no rakstītā, tad šeit vairāk lomu spēlē personīgās ambīcijas.
Pensionāru klubiņš ir pastāvējis vairāk nekā sešus gadus, ir rīkojis neskaitāmas ekskursijas gan pa Latviju, gan ārpus tās robežām. Esam apmeklējuši Rīgas teātrus, cirka izrādes, Valmieras teātra izrādes. To visu nemaz nevar tik viegli uzskaitīt. Kādēļ tas viss tagad būtu jālikvidē? Mūsu pilsētas pensionārus ir apskauduši citur dzīvojošie par iespēju kaut kur aizbraukt un kaut ko redzēt, jo tas, ko mēs redzam un dzirdam, ir bagātība, ko neviens nevar atņemt.
Ziņa par to, ka A. Zariņa aiziet no klubiņa darba, ir ļoti apbēdinoša, jo viņa ir cilvēks, kurš nežēlo ne savus nervus, ne brīvo laiku, lai to visu paveiktu. Bet laiku tas prasa ļoti daudz. No otras puses, nav neaizvietojamu cilvēku. Ja A. Zariņa negrib nosaukt īsto iemeslu aiziešanai no klubiņa, tad tas lai paliek viņas pašas ziņā. Taču par to laiku, kad viņa vadīja klubiņu, mēs tikai pateicībā varam paspiest roku.
Mēs, pensionāru grupa, kuri esam bijuši regulāri ekskursiju, teātra un citu izbraukumu dalībnieki, gribam pievērst smilteniešu uzmanību šim bēdīgajam faktam saistībā ar klubiņu. Mēs gribam ierosināt sasaukt atklātu pensionāru kopsapulci, kurā varētu lemt par šo jautājumu. Domājam, ka klubiņam jāturpina darbs, jāatrod jauns klubiņa vadītājs, kurš varētu un gribētu turpināt iesākto. Ja kādam ir šaubas par to, ko klubiņš ir paveicis, var (un mēs domājam, ka vajag), izvēlēt neatkarīgu komisiju no pilsētas domes, kura pārbaudītu šāda klubiņa lietderību. Tas viss ir izdarāms, jo katrs pasākums, katrs brauciens un viss pārējais ir protokolēts.
Pensionāru klubiņš nebija tikai pensionāriem. Braucienos un pasākumos uz vietas piedalījās arī draugi un ģimenes locekļi. Avīzē vienmēr bija ievietoti sludinājumi par braucieniem, un varēja pieteikties jebkurš.
Mēs aicinām Smiltenes sabiedrību un jo īpaši tos, kuri izmantoja klubiņa pakalpojumus, — esiet atsaucīgi, iesniedziet savus priešlikumus un izsakiet savas domas. Neļausim labi iesāktam darbam aiziet nebūtībā,” aicina pensionāru grupa.
Vairāki cilvēki neatkarīgi cits no cita šajā sakarā teikuši — “veco noārdīt ir viegli, bet jaunu vietā uzcelt grūti”. Lai zinātu, kas notiks tālāk, jāgaida pensionāru apvienības sapulce 8. septembrī.
