Pirmdien, 1. jūnijā diskusijā (patiesībā monologā) par iespējām iesaistīties Eiropas Savienības (ES) lēmumu pieņemšanas procesā Ekonomikas un Sociālo lietu komitejas (ESK) Latvijas pārstāvji uzsvēra, ka padarīt Latvijas intereses dzirdamākas ES līmenī ir „kopīgs uzdevums valsts pārvaldei, sociāliem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības grupām.
Ir būtiski, ka Latvijas pozīciju saskaņošanā savlaicīgi tiktu iesaistīti nozaru eksperti, profesionāļi un organizētā pilsoniskā sabiedrība. Šodienas galvenais izaicinājums nav informācijas trūkums, bet gan tās izvērtēšana, būtiskākā izcelšana un sadarbība un abpusēja informācijas apmaiņa.”
Tiktāl tas ir pareizi un atsevišķi Latvijas pārstāvji, kā piemēram, Armands Krauze vai Pēteris Krīgers, to cenšas arī realizēt. Vienlaikus Latvijas valsts pārvaldes aparāts 5 gadu laikā nav vēlējies izveidot vienotu Latvijas ietekmes uz ES lēmumu tapšanu koordinācijas un sabiedrības iesaistīšanas sistēmu.
Arī „Sustento” vadītāja Gunta Anča norādīja, ka „reizēm ir sajūta, ka Eiropā mūs dzird un saprot, bet Rīgā mūs nedzird.” Tai pat laikā neizprotama ir LDDK vadītāja Vitālijs Gavrilovs pozīcija: „Latvijas valdībai vajadzīgi reāli līderi un kvalitatīva vadība. Jautājums ir arī cik daudz cilvēku izmanto iespējas iesaistīties?” Atgādināsim, ka Gavrilova kungs vada organizāciju, kurai VIENĪGAJAI ir tiesības piedalīties trīspusējā dialogā ar valdību un bloķēt valdības pieņemtos lēmumus.
Guna Japiņa informēja par Ārlietu ministrijas pienākumiem attiecībā uz Latvijas pozīciju gatavošanu ES jautājumos: „Ministrijām jānodrošina informācija par nozares ES aktuālajiem jautājumiem ministriju mājas lapās un sabiedrības (pašvaldību, sociālo partneru, NVO) informēšanu par ES politikas dokumentiem un Latvijas viedokli tajos, kā arī jānodrošina sabiedrības iesaisti. Arī Eiropas Komisija publicē visas jaunākās iniciatīvas mājas lapā „Tava balss Eiropā”.”
Tai pat laikā valdība jau desmit gadus nepiekrīt iespējai organizācijām reģistrēties iestādēs kā interesentiem konkrētos jautājumos, lai saņemtu informāciju par jaunajiem dokumentiem. Tādējādi interesantiem katru dienu „jāstaigā” pa daudzajām mājas lapām un jāmeklē jaunumi. Vai to kāds ir gatavs darīt?
Protams, ir atsevišķi pozitīvi izņēmumi, kas nodrošina nozaru ekspertus ar informāciju un iespējām izteikties par ES projektiem, kā piemēram, Ekonomikas ministrija. Savukārt, Eiropas Komisija, kas ir izveidojusi reģistrāciju pa interesēm un informācijas izsūtīšanu par jaunumu parādīšanos mājas lapā „Tava balss Eiropā”, neatbild uz iesniegumiem un vēstulēm publiskoto materiālu sakarā.
Sarunas „nopietnību” parāda arī valsts kancelejas secinājums: „Diskusijas laikā dalībnieki vienojās, ka ir nepieciešama turpmākas šāda veida diskusijas”. Īstenībā ir vajadzīgas tikai 3 vienkāršas lietas:
1) izveidot vienotu kārtību, kā interesenti uzzina par jaunapspriežamiem jautājumiem ES un kā atbalstāma interesentu viedokļu ņemšana vērā lēmuma pieņemšanas gaitā;
2) jāsakārto informācijas aprite, lai VISIEM interesentiem būtu pieejamas projektu versijas latviski;
3) jāpanāk, lai ES iestādes ievērotu prasības par atbilžu sniegšanu uz pilsoņu (organizāciju) vēstulēm.
